Edijs Pālens
Foto: Edijs Pālens

Farmācijas kompānijas AS "Grindeks" iecerētā debesskrāpja dēļ Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) trešdien pauda gatavību mainīt pilsētas attīstības plānu, neņemot vērā Latvijas vadošo arhitektu un UNESCO viedokli.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome šodien skatīja jautājumu par AS "Grindeks" zemes apbūves intensitātes palielināšanu.

"Grindeks" pie Salu tilta, kvartālā starp Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazo Krasta ielu, uz uzņēmuma piederoša zemesgabala vēlas būvēt 24 stāvu augstu ēku, projekta realizācijā ieguldot ap 36 miljoniem eiro (ap 25,2 miljoniem latu).

Problēma gan esot tā, ka līdz šim šajā teritorijā bijusi atļauta piecu stāvu apbūve, bet pēc pēdējiem grozījumiem pilsētas attīstības plānā - maksimums, deviņu stāvu apbūve.

AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans trešdien Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē aicināja atļaut šajā vietā būvēt viņa iecerēto debesskrāpi, norādot, ka viņam "sirds sāp", redzot šo degradēto rajonu ar "bijušajiem morgiem".

Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe skaidroja, ka augstāku ēku būvēt neatļaujot pilsētas attīstības plāns, kā arī zemesgabala atrašanās apbūves aizsardzības teritorijā "Maskavas priekšpilsēta". "Tad jāmaina pilsētas attīstības plāns un jāatceļ noteikumi par teritorijas aizsardzību," teica Dripe.

Šlesers vairākas reizes uzskaitīja "Grindeks" saimnieciskās darbības pozitīvos rādītājus un norādīja, ka šajā vietā vide esot jāsakārto, nepieciešamības gadījumā grozot pilsētas attīstības plānu un ļaujot uzņēmumam attīstīt projektu.

"Jāsaprot ir viena lieta - šī teritorija ir diezgan degradēta. Pamatoti, ka augstuma ierobežojumi ir Vecrīgas centrā, bet šī ir pavisam cita teritorija - Salu tilts, Maskavas forštate, bomži. Visi mūk prom no šejienes un jārīkojas, lai vidi sakārtotu un cilvēki prom nemuktu," sacīja Šlesers, piebilstot, ka jau esot paredzēts pilsētas attīstības plānu grozīt katru gadu.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) norādīja, ka šajā gadījumā situāciju regulējot likumdošana, nevis "labā vēlme". "Pirms plāna grozīšanas nekā nevaram darīt. Vai nu ejam garo ceļu ar plāna grozīšanu, sabiedriskajām apspriešanām un atzinumu saņemšanu, vai arī meklējam kompromisu."

Šlesers atzīmēja, ka attīstības plāna dēļ pilsēta jau zaudējusi simtiem miljonu investīciju, turklāt plāns esot pieņemts treknajos gados.

Vicemērs gādīgi apjautājās, vai Lipmans esot gatavs iet uz kompromisu un būvēt tikai deviņus stāvus augstu ēku, bet tika saņemts strikts atteikums.

"Katrai pilsētai jābūt vecpilsētai, bet šī vieta ir ārpus tās. Neredzu iemeslu, kādēļ te nevarētu būvēt 24 stāvus, tālāk vēl vēlētos būvēt ēku ar 50 stāviem," sacīja Lipmans. "Negribu deviņus stāvus, gribu 24!"

"Ja investors nav gatavs iet uz kompromisu, tad mums jāpieņem lēmums. Nevaram rīkoties ātri, bet varam pieņemt konkrētu lēmumu, ka atbalstam 24 stāvus un sāksim garo ceļu ar grozījumiem pilsētas attīstības plānā. Tos grozīs šā vai tā, un šis būs viens no jautājumiem," savu spriedumu pasludināja Šlesers.

"Būšu kategorisks - tas nav UNESCO jautājums, šī ir degradēta teritorija, kuru nepieciešams atjaunot. UNESCO lai uztraucas par pilsētas vēsturisko centru," rezumēja vicemērs.

Dripe atzīmēja, ka teritorijas apbūves intensitāte būšot jāpalielina deviņas reizes, bet atļautais stāvu augstums - vairāk nekā divas reizes, kas esot "ekstraordinārs gadījums". Tāpat būšot jāatceļ teritorijas aizsardzības zona.

"Mainīsim visu, ko var izmainīt. Vecpilsētā gan tik radikāli nerīkosimies," mierināja Šlesers.

Rīgas pilsētas arhitektu kolēģija apbūves ieceri šajā vietā jau skatījusi divas reizes, un debesskrāpja būvniecībai nav piekritusi.

Šā gada maijā kolēģija atzina: veiktā apbūves telpiskā analīze pierāda, ka augstbūvju izvietojums kvartālā starp Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazo Krasta ielu nav pieņemams ne tikai no juridiskā viedokļa - saistībā ar atrašanos apbūves aizsardzības teritorijā "Maskavas priekšpilsēta", kur patlaban spēkā esošie Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz piecu stāvu apbūvi, bet nav pamatots arī no telpiskā viedokļa.

Kolēģija pieņēma zināšanai, ka nozīmīgu telpisku akcentu izvietojumu šajā kvartālā neparedz arī "Daugavas labā krasta telpiskās un plānojuma attīstības koncepcija", ko pēc Pilsētas arhitekta biroja pasūtījuma izstrādā arhitektu birojs "Kubs".

Arhitektu kolēģijas protokolā arī lasāms, ka "apskatāmajā kvartālā, kur pilsētas teritorijas plānojums nosaka esošās apbūves aizsardzību, saglabājama lokālā pilsētvides identitāte. Iespējama lokālu akcentu izvietošana, nepārsniedzot deviņu stāvu augstumu, kas apjomu augstuma ziņā neizjauktu pieļaujamās sešu stāvu apbūves pilsētvides raksturu, izvietojot paaugstinātu apbūvi, piemēram, iekškvartāla telpā".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form