Grūtups kā pozitīvu piemēru minējis 1996.gadā izdotos Civillikuma komentārus, kuru līdzautors bijis arī viņš pats un kuros "mēģināts ierobežot nenoteiktību". "Mēs sniedzām rekomendācijas, kā vajag traktēt likumu," atzīmē advokāts. Viņš uzskata, ka šādus komentārus vajadzētu arī Krimināllikumam, jo "kopā ar komentāriem vienmēr tiek sniegti kaut kādi pamatprincipi". "Tas ir svarīgi jebkurai sistēmai. Tie ir kā bākas, kas rāda ceļu kuģim," atzīst Grūtups.
Viņš uzsvēris, ka katrs likums ir vārdu krājums, kurā katru vārdu var interpretēt dažādi. Advokāts atzīst, ka Latvijas Civillikums ir fundamentāls un tajā nevajag meklēt vājos punktus, taču viņš arī norāda, ka neviens likums nevar dot tiesai veselo saprātu.
"Ja tiesnesim nav veselā saprāta, tad viņš pat vislabāko likumu sapratīs nezin kā. Par to es pats esmu pārliecinājies tiesu praksē. Reizēm var tikai pabrīnīties, kā cilvēks varēja aizdomāties līdz tādam spriedumam," sacījis advokāts. Viņš uzskata, ka tiesnešu korpuss Latvijā nav augstā līmenī. Jau ziņots, ka Latvijas tiesas pēdējā laikā saņēmušas kritiku gan no dažādām amatpersonām, gan medijiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
