SIA "Skonto būve" jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu. Gadījumā, ja uzņēmums nepildīs saistības, Valsts vides dienests (VVD) apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, otrdien paziņoja VVD vadītāja Inga Koļegova.

""Skonto būve" zināja par šo piesārņojumu jau pirms vairākiem gadiem. Mums nav teikts, ka viņi vairs nesmels dīķi, tomēr, ja redzēsim, ka uzņēmējs netur vārdu, pieļaujam iespēju meklēt citu izpildītāju, kamēr projekts tiks pabeigts," sacīja VVD vadītāja.

Jautāta par uzņēmuma pārmetumiem saistībā ar nepilnībām projektā, kuru dēļ var rasties vides apdraudējums, viņa norādīja, ka jau sākotnēji projekts paredzēja, ka ziemeļu dīķis tiks izsmelts daļēji, likvidējot "piesārņojuma kodolu".

Nekad neesot bijis plānots izņemt visu piesārņoto grunti ziemeļu dīķī. Tur piesārņojums trīs hektāru platībā neesot viendabīgs. "Mēs konstatējām piesārņotākās vietas - kodolus -, kuras plānots izņemt. Pārējo teritoriju plānots apstrādāt ar dolomīta šķembām. Līdz ar to ar nelielām izmaksām iegūstam labu rezultātu, jo šī teritorija pamazām attīrīsies pati," rezumēja Koļegova.

Kā ziņots, otrdien "Skonto būves" vadītājs Guntis Rāvis paziņoja, ka VVD apzināti slēpis patieso gudrona apjomu ziemeļu dīķī, norādot 14 reizes mazāku piesārņojuma daudzumu nekā realitātē dīķī esošais.

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, "Skonto būve" nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, otrdien žurnālistus informēja Rāvis. "Mēs nevēlamies papildu finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam," uzsvēra Rāvis.

Viņš arī pauda viedokli, ka VVD izsludinātais iepirkums 2010. gadā bijis tik nekvalitatīvs, ka tajā netika uzrādīti precīzi darbu apjomi. "Izrokoties līdz pēdējam dīķa slānim, redzam, ka ir 14 reizes vairāk piesārņojuma, nekā paredzēts. VVD to vajadzēja zināt. Mēs varam turpināt darbus, bet tur vienalga paliks tūkstošiem tonnu saindētas vielas, kas sajaukta ar smiltīm. Par šo vēlāk var sākties tiesvedība gan pret mums, gan pret VVD," sacīja uzņēmējs.

Jautāts par situācijas risinājumiem, Rāvis norādīja, ka tā ir rīcību virkne. "Vispirms valdībai mums ir jāsamaksā par padarīto darbu - minētos sešus miljonus eiro. Tālāk VVD ar valdību jāspriež, kā pilnībā iztīrīt dīķus, lai nepaliek sabiedrībai bīstamais piesārņojums. Varbūt var pagarināt līgumu līdz 2017. gadam, vai arī jāizsludina jauns konkurss, jāaicina citi konsultanti, jāpiesaista Eiropas Savienības (ES) nauda vai īpaši valsts līdzekļi, jo šis ir "force majeure" gadījums," rezumēja Rāvis.

Uzņēmuma pārstāvji iepriekš pauda, ka VVD apzināti slēpis patieso gudrona apjomu Inčukalna projekta ziemeļu dīķī, norādot 14 reizes mazāku piesārņojuma daudzumu nekā realitātē dīķī konstatētais. VVD pasūtītais un šā gada februārī veiktais pētījums atklāj, ka ziemeļu dīķī piesārņotās grunts apjoms ir nevis 7051 kubikmetrs, kā iepriekš tika norādīts līgumā ar " Skonto būvi", bet gan gandrīz 14 reizes vairāk jeb aptuveni 96 200 kubikmetru.

Līdz šim "Skonto būve" par padarīto darbu jau ir saņēmusi 25,173 miljonus eiro - samaksa par padarīto ir veikta, ieskaitot 2015. gada janvārī paveikto. Par februāri un turpmākajiem mēnešiem norēķini vēl nav veikti.

Sākotnējais līgums ar sanācijas darbu veicēju SIA "Skonto būve" tika noslēgts 2010. gada 24. septembrī, un tas paredzēja, ka projekta kopējās izmaksas būs 29 miljoni eiro. Savukārt pagājušā gada pavasarī, kad atklājās, ka gudrona fizikāli ķīmiskās īpašības neatbilst iepriekš paredzētajām, pēc darbu veicēja lūguma sākotnējā līguma summa tika palielināta par 16 miljoniem jeb par 50% un sasniedza 45 miljonus eiro.

Šā gada 6. maijā SIA "Skonto būve" ir vērsusies valdībā, informējot, ka bez papildu finansējuma ir apdraudēta projekta pabeigšana, jo līgumā paredzēts izsmelt 30 200 tonnas gudrona, taču dīķos ir izrādījies par 14 000 tonnu gudrona vairāk.

Arī "Skonto būves" apakšuzņēmēja - Vācijas firma "MUEG GmbH" - norādījusi, ka neatkarīgi no tā, kā atbildīgās personas lems par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Inčukalna dienvidu gudrona dīķi, ir svarīgi, lai lēmumi, kas ievērojami ietekmēs Latvijas vidi un iedzīvotājus, tiktu pieņemti nekavējoties. Jebkura vilcināšanās rada papildu risku Latvijas videi un papildu izmaksas Latvijas valstij.

Source

LETA

Tags

Guntis Rāvis Skonto Būve Valsts vides dienests
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form