Matrozis prognozēja, ka gulbji ūdenstilpnēs uzturēsies līdz laikam, kad izveidosies kārtīga ledus sega. Parasti gulbji aizlido oktobra beigās, novembra sākumā, taču pēdējā laikā putni arvien ilgāk uzturas Latvijā, jo cilvēki tos baro. Ornitologa apsekotajās ūdenstilpnēs ārpus Rīgas gulbju vairs gandrīz neesot, taču Rīgas teritorijā putni vēl uzturas lielā skaitā un pārvietojas uz vietām, kur tos baro, piemēram, Daugavā pie Ķengaraga.
Rīgā ziemojošo putnu skaits ar katru gadu samazinoties. Deviņdesmito gadu sākumā Rīgā ziemu parasti pārlaiduši 400 līdz 500 putni, taču tagad tikai nedaudz vairāk par 100. Apmēram 20% no Latvijā ziemojošajiem ir jaunie gulbji. Rīgā un pilsētas apkārtnē vidēji ziemo 40 pāri, stāstīja Matrozis.
Bieži vien gulbji, kuri nepaspēj aizlidot, iesalst ledū vai, meklējot vēl neaizsalušu ūdeni, nokļūst plēsīgo dzīvnieku nagos. Tas ir dabīgs process, skaidroja ornitologs. Gulbju skaits Latvijā ir stabils un pat nedaudz palielināts, tādēļ īpašam satraukumam neesot pamata.
Patlaban kritiskākā situācija izveidojusies kādā ornitologu nesen atklātā ūdenstilpnē Ganību dambja rajonā. Šajā dīķī, kur neaizsaluši vēl tikai apmēram 20 kvadrātmetri, uzturas pieci jauni gulbji, kas piedzimuši pavisam nesen. Iespējams, ka šie putni nevarēs aizlidot un ziemu nepārdzīvos.
Atšķirībā no pīlēm, lai gulbis spētu pacelties gaisā, tam nepieciešami apmēram 20-30 metri, kur ieskrieties. Pieaugušie putni spēj ieskrieties arī uz ledus, taču jaunajiem tas var būt grūtāk, stāstīja Matrozis.
Lai gulbjiem palīdzētu, ornitologs aicināja tos no aizsalušajiem dīķiem nogādāt ūdenstilpnēs, kur vēl saglabājies neaizsalis ūdens. Bieži vien cilvēki gulbjus izmitinot šķūņos, kas neesot ieteicams, tādēļ pavasaros bieži varot redzēt putnus ar tumšu, netīru apspalvojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
