Amerikas Savienotās Valstis (ASV) jau iepriekš izdarījušas spiedienu uz Latvijas politiķiem, piektdien intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta avīze" stāstīja bijušais veselības ministrs un viens no Tautas partijas dibinātājiem Gundars Bērziņš.
Intervijā laikrakstam bijušais politiķis norāda, ka arī pats, būdams veselības ministra amatā, ir izjutis spiedienu no ASV vēstnieces Ketrīnas Todas Beilijas puses.

Pēc tam, kad sākās diskusija par to, ka jāaizliedz skolās tirgot produktus, kas satur bērna organismam nevēlamas vielas, ASV vēstniece "pēkšņi vēlējās izsaukt ministru pie sevis." Bērziņš intervijā stāsta, ka nav piekritis šim uzaicinājumam un savā vietā uz tikšanos deleģējis nozares speciālistus.

"Tad sākās īstā epopeja – spēcīgs lobiju spiediens, kuri tika pacietīgi uzklausīti, bet mūsu viedokli nemaz nevēlējās saprast," intervijā laikrakstam stāsta bijušais veselības ministrs. Bērziņš stāsta, ka tolaik pēc ilgām diskusijām nonākts pie galīgā lēmuma pieņemšanas valdībā. "Tieši tad manā rīcībā nonāca nepārprotamas ziņas, ka ir izdarīts spiediens uz augstākajām valsts amatpersonām, lai torpedētu šā lēmuma pieņemšanu," apliecina bijušais ministrs.

"Pirms valdības sēdes man teica – tā kā mēs esam solījuši, tad varbūt atliekam šā jautājuma izskatīšanu. Es atbildēju, ka nepiekāpšos," tā laika notikumus atminas Bērziņš. Valdība toreiz lēmumu pieņēma un ierobežojumus ieviesa, bet, kad pēc Saeimas vēlēšanām tika veidota jauna valdība, tad sarunās norādīts, ka ir viens ministra kandidāts, kurš ļoti slikti komunicē, nevēlas uzklausīt vērtīgus ieteikumus, atceras Bērziņš.

Bērziņš laikrakstam apliecināja, ka šis nav bijis vienīgais politiķu ietekmēšanas gadījums. Spiediens uz politiķiem izdarīts arī izraugot tiesībsargu. "No "draugu padomiem" līdz situācijai, kuru var saukt par "tiešu iejaukšanos" tomēr ir kāda maza starpība, kura būtu jāievēro," intervijā uzsver bijušais ministrs.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija uzrunā Latvijas Universitātē otrdien uzsvēra, ka pēdējā laikā Latvijā novēroti notikumi, kas šķiet pretrunā ar demokrātiskām vērtībām, "piemēram, mēģinājumi tiesās ievietot tiesnešus, kas "zinās, kas jādara", mēģinājumi manipulēt ar likumiem, kas nosaka drošības iestāžu darbību, lai pieļautu lielāku politisko iejaukšanos, publiskas kampaņas, kas diskreditē tiesības un likuma varu sargājošas institūcijas." Vēstniece arī pauda, ka ir redzējusi, kā godīgus un čaklus cilvēkus "ir salauzusi prasība sekot neievēlētu amatpersonu – mākoņos vai pie jūras – dotajām norādēm". Viņa pauda izbrīnu par pilsoniskās sabiedrības pasivitāti "situācijā, kad Latvijas brīvību apdraudošā vara ir daudz vājāka" nekā padomju laikos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!