Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka aktuālākie valdības risināmie jautājumi ir inflācijas mazināšana, valsts sektorā strādājošo algu palielināšana un pensiju paaugstināšana, kā arī jaunu darba vietu radīšana, liecina jaunākie Ministru kabineta saņemtie sabiedriskās domas aptaujas dati par sociāli ekonomisko situāciju Latvijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sabiedrībā dominē viedoklis, ka valdībai noteikti vajadzētu ietekmēt administratīvi regulējamo pakalpojumu cenas, piemēram, gāzes, elektroenerģijas, siltuma, telekomunikācijas pakalpojumu, lai nepieļautu to pieaugumu. Minēto viedokli atbalstīja 78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju,  informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ieva Aile.

Atbalstu valdības nostājai 2009.gadā iesaldēt valsts pārvaldē strādājošo algas paudusi trešdaļa jeb 32,2% aptaujāto, salīdzinot ar 62,6% iedzīvotāju, kas kopumā neatbalsta algu iesaldēšanas politiku.

Savukārt jautājumā par optimālāko valsts palīdzības veidu, atvieglojot iedzīvotāju rūpes par bērniem, 41% respondentu norādījis uz nepieciešamību palielināt bērnu pabalstus. Iedzīvotāju vidū, kuru ģimenēs ir bērni līdz 15 gadu vecumam, minēto viedokli pauda katrs otrais aptaujātais.

Latvijas ekonomiskās situācijas vērtējums joprojām ir negatīvs. 2008.gada septembrī vairums - 72,2% - aptaujāto Latvijas iedzīvotāju valsts ekonomiskās situācijas attīstību pēdējā gada laikā vērtēja kritiski.

Turklāt septembrī par 6% pieaudzis to respondentu skaits, kas uzskata, ka ekonomiskā situācija ir ievērojami pasliktinājusies - no 24,5% jūnijā līdz 30,7% septembrī.

Ekonomiskās situācijas attīstības prognozes nākamajiem 12 mēnešiem ir mazāk kritiskas par pašreizējās situācijas vērtējumu - no 50,3% jūnijā līdz 44,2% septembrī samazinājies to respondentu skaits, kas uzskata, ka situācija pasliktināsies. Savukārt optimistisku viedokli pauda 14,9% aptaujas dalībnieku. Divas trešdaļas no aptaujātajiem prognozē bezdarba līmeņa pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā.

Izvērtējot ģimenes finansiālo situāciju, kritisku novērtējumu, salīdzinot ar laika posmu pirms 12 mēnešiem, sniedza gandrīz puse jeb 47% no aptaujātajiem. 38,6% respondentu norāda, ka finansiālā situācija palikusi bez izmaiņām, savukārt 14,3% aptaujāto atbildējuši, ka finansiālā situācija kļuvusi labāka.

Pesimistiskāko vērtējumu snieguši nepilsoņi un cilvēki vecumā no 65 līdz 74 gadiem. Ja nāktos taupīt līdzekļus, respondenti pauda gatavību samazināt izdevumus alkohola un cigarešu patēriņam - 45,2%, izklaides pasākumiem - 42%, grāmatu un preses iegādei - 28,4%, degvielai - 19,6%, apaviem un apģērbam - 14,1%.

Pētījumu veica "Latvijas fakti". Nākamā aptauja sabiedrības viedokļa izzināšanai un atgriezeniskās saiknes nodrošināšanai tiks veikta šā gada novembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form