Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka mazāk kā 4% dalībnieku atbalsta projekta 2.variantu, kur trase posmā no Gustava Zemgala gatves plānota pa estakādi, apejot Mežakapus, virzās pa Upes ielu un Skanstes ielu līdz Ganību dambim, pārejot augstajā tiltā pāri Daugavai.
1.variantu, kur visa trase posmā starp Daugavgrīvas ielu un Gustava Zemgala gatvi ievietota tunelī, atbalsta 12%. Tikai 7,7% apspriešanas dalībnieku neatbalsta nevienu no risinājumiem.
Kopumā apspriešanā iesniegtas 556 aptaujas anketas, tai skaitā 287 rakstiskā vaidā un 269 – elektroniski. Iedzīvotāji ir izmantojuši iespēju savu viedokli izteikt arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam adresētās vēstulēs - saņemtas 144 iedzīvotāju priekšlikumu vēstules-iesniegumi ar 503 parakstiem, kā arī sabiedrisko organizāciju, speciālistu, uzņēmumu un valsts iestāžu atsauksmes un ierosinājumi.
Iedzīvotāji uzskata, ka trases trešais variants atstās mazāku ietekmi uz blakus dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī tam ir mazāka ietekme uz vidi un kultūrvēsturisko mantojumu.
Savukārt speciālistu diskusijās pausts atbalsts trases 2. un 3. novietojuma variantam. Kā argumentus par labu otrajam variantam speciālisti minēja tā mazākas izmaksas, savukārt par labu trešajam runā tā pozitīvāka ietekme uz pilsētvidi un projektējamās trases tuvumā dzīvojošajiem. Pirmais variants tika atzīts par finansiāli visneizdevīgāko, bet ar vismazāko ietekmi uz vidi. Diskusijās tika atzīmēts, ka Ziemeļu transporta koridora veiksmīgai finansēšanai nepieciešams piesaistīt līdzekļus no dažādiem avotiem. Svarīgākais avots būtu (Eiropas Savienības) ES fondu līdzekļi.
Ar ES atbalstu Ziemeļu koridora projekta sagatavošana uzsākta 2007.gadā. Ziemeļu transporta koridors ir lielākais infrastruktūras objekts Baltijas valstīs pēdējo 30 gadu laikā. Tiek plānots, ka tas varētu būt svarīgākā Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna sastāvdaļa. Tā īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ērts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru un izveidojot Rīgas apvedceļa ziemeļu daļu. Paredzēts, ka trase pieslēgsies pilsētas infrastruktūrai ar 12 jauniem daudzlīmeņu krustojumiem. Ziemeļu koridora plānotais garums ir aptuveni 30 kilometri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
