Iedzīvotāji pētījumā: patriotisms nav sinonīms nodokļu maksāšanai

Pētījumā arī secināts, ka, neraugoties uz publiskajām negācijām, joprojām sabiedrības vairākumam ikdienas varoņi ir politiķi.

Pēc ekspertu domām, interesantākos secinājumus raisa respondentu atbildes jautājumā par viņu personisko izpratni – ko nozīmē būt Latvijas patriotam. Pilnīgi vienādās līderpozīcijās – 39% aptaujāto piekrīt šīm atbildēm - ir atbildes "nebraukt prom no Latvijas īslaicīgu grūtību dēļ" un "apzinīgi strādāt un maksāt nodokļus, personiski piedaloties valsts labklājības celšanā".

Tomēr latviešu un krievvalodīgo iedzīvotāju domas šajā jautājumā krasi atšķiras, liecina pētījums. Latvieši biežāk uzsvēruši tādas patriotisma izpausmes kā nebraukšanu prom no Latvijas (41%), nepieciešamības gadījumā – valsts aizstāvēšanu no ienaidniekiem (38%), valsts vēstures pārzināšanu (36%) un citus emocionālus faktorus.

Savukārt krievvalodīgo iedzīvotāju vidū visizplatītākā patriotisma definīcija saistās ar godīgu strādāšanu, nodokļu maksāšanu un personisku ieguldījumu valsts labklājības izaugsmē – to par būtisku patriotisma izpausmi uzskata 43% krievvalodīgo iedzīvotāju.

Īpaši krasas atšķirības respondentu uzskatos vērojamas atbildēs, ka būt patriotam nozīmē "svinēt oficiālos valsts svētkus" (27% latviešu un 21% krievvalodīgo iedzīvotāju) un "tiekoties ar citu valstu iedzīvotājiem, ar lepnumu uzsvērt, ka esi no Latvijas" (attiecīgi 26% un 19%).

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, komentējot atbilžu sadalījumu, uzsver: "Šeit redzamais sakrīt ar citiem pētījumiem, kas norāda, ka patriotiski noskaņotie cilvēki Latvijā (kādu starp latviski runājošiem droši vien ir vairāk nekā krievvalodīgo vidū) ir vienlaikus arī tie, kuri vismazāk vēlas maksāt nodokļus."

Pētījuma ietvaros iedzīvotāji arī lūgti norādīt, kurus cilvēkus par īpašiem nopelniem vajadzētu godināt valsts svētkos. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš saka – paradoksāli, bet neatkarīgi no tā, kā cilvēki ikdienā izsakās par politiķiem, tieši viņi ir visbiežāk minētie cilvēki šajā sarakstā.

Šajā jautājumā 15 biežāk minēto cilvēku vidū ir tikai divi ar politiku pilnībā nesaistīti cilvēki, bet saraksta pirmajās pozīcijās ir Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņiem seko Raimonds Pauls, kuru iedzīvotāji šajā sarakstā gan diez vai iekļāvuši viņa politiskās darbības dēļ, tomēr par absolūti nepolitisku viņu nevar uzskatīt, vēsta Kaktiņš.

Arī šajā jautājumā iedzīvotāju izvēle būtiski atšķiras atkarībā no ģimenē lietotās sarunvalodas. Kaktiņš uzsver: "Šis patiesībā ir jautājums par simboliem – kas ir tie cilvēki, kuri pirmie nāk prātā, ja mums jautā par godināšanu. Aptauja liecina, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju "pirmajās rindās" nav kultūras darbinieku vai sportistu. Uzņēmēju šajā sarakstā gandrīz vispār nav, līdz ar to acīmredzot iedzīvotāju apziņā nav "iesēdušies" Latvijas uzņēmēju vārdi, kuri nestu pozitīvu simbolisku slodzi un šādā brīdī spontāni nāktu prātā. Mūsu varoņi, lai ko mēs neteiktu katru mīļu brīdi ikdienā un lai kā nekritizētu, ir... politiķi!"

Tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai, "DNB Latvijas barometra" respondentiem lūgts atbildēt, vai un kā viņi svin šos svētkus. Vairāk nekā trešā daļa aptaujāto minējuši, ka svētkos apmeklē tiem veltītus publiskos pasākumus, bet aptuveni tikpat – seko līdzi svētku pasākumiem televīzijas vai radio pārraidēs, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos.

22% aptaujāto arī norādījuši, ka 18. novembri svin mājās ģimenes vai draugu lokā. Samērā ievērojama daļa respondentu gan atbildējusi, ka nesvin šos svētkus, - šādu pozīciju pauduši 45% krievvalodīgo iedzīvotāju, tomēr arī 27% latviešu minējuši, ka 18. novembri neatzīmē.

Raksturojot, kādus svētkus respondenti vispār svin, lielākā daļa aptaujāto neatkarīgi no tautības minējuši dažādus gadskārtu svētkus – Jauno gadu (kopumā 94%), Ziemassvētkus (92%), Līgo svētkus (86%) un Lieldienas (82%). Taču, piemēram, Sieviešu dienu aptaujātie svin biežāk (60%) nekā Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī (46%).

Salīdzinot iedzīvotāju atbildes atkarībā no viņu sarunvalodas ģimenē – latviešu vai krievu, - secināts, ka latvieši biežāk nekā krievvalodīgie iedzīvotāji svin Līgo svētkus (attiecīgi 91% un 80%) un Mātes dienu (49% un 29%), bet krievvalodīgie iedzīvotāji biežāk atzīmē Sieviešu dienu (72% krievvalodīgo respondentu un 51% latviešu), kā arī Otrā pasaules kara beigas un PSRS uzvaru karā 9. maijā – to atzīmējot 48% krievvalodīgo iedzīvotāju un 6% latviešu.

Tiesa gan, iedzīvotāju mīļāko svētku titula statusu nepārprotami dala Ziemassvētki un Jaunais gads, kur latviešiem nedaudz mīļāki ir Ziemassvētki, bet krievvalodīgajiem iedzīvotājiem – Jaunais gads, liecina pētījums.