Iedzīvotāji pozitīvāk vērtē savu materiālo stāvokli

9,2% mājsaimniecību pērn veiktajā pētījumā atzina, ka nav bagātas, bet dzīvo labi. Statistikas pārvalde norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šādu mājsaimniecību skaits pieaudzis gan pilsētās, gan laukos. 2003.gadā labi dzīvoja 8,4% mājsaimniecību.

Lielākā daļa jeb 56,5% mājsaimniecību pērn atzinušas, ka nav ne bagātas, ne arī nabadzīgas. 2003.gadā tādu bija 53,5%.

Centrālā statistikas pārvalde atzīmē, ka mājsaimniecību sniegtie pašnovērtējumi ir jāvērtē kā subjektīvs rādītājs. Proti, ja mājsaimniecība dod savam materiālajam stāvoklim pašnovērtējumu - mēs neesam ne bagāti, ne nabadzīgi, tad tas neizsaka, ka mājsaimniecība pieder pie vidusslāņa vai ir vidēji pārtikusi. Bieži vien šādu pašnovērtējumu sniedzot mājsaimniecības, kas ir spiestas samierināties ar materiālo stāvokli, kas nav nedz labs, nedz uzskatāms par trūkuma robežu.

Par turīgām sevi uzskata 0,1% mājsaimniecību. Šo mājsaimniecību skaits pēdējos trīs gados nav mainījies.

Atšķirīgs materiālā stāvokļa pašnovērtējums ir dažādos Latvijas reģionos. Zemgalē, Vidzemē un Latgalē nedaudz pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kuras savu materiālo stāvokļi vērtē kā "neesam bagāti, bet dzīvojam labi".

Neskatoties uz to, Latgalē ir vislielākais mājsaimniecību skaits - 11%, kuri vērtē sevi kā nabadzīgas, bet 33% mājsaimniecību uzskata, ka atrodas uz nabadzības sliekšņa.

Rīgā par nabadzīgām sevi uzskata 7,5 % mājsaimniecību, kaut gan ienākumu analīze norāda, ka tieši Rīgā ir vislielākie ienākumi. To varētu izskaidrot ar salīdzinoši lielāku nevienlīdzību ienākumu sadalē Rīgas mājsaimniecībās, norāda statistiķi.

Labāk nekā citas sociālekonomiskās grupas savu materiālo stāvokli vērtē uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, bet negatīvāk mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu, kā arī pensionāru mājsaimniecības.

Analizējot mājsaimniecību pašnovērtējumus, esot secināts, ka tie visumā atbilst objektīvajiem vērtējumiem - mājsaimniecības ar mazākiem ienākumiem savu materiālo stāvokli vērtē sliktāk nekā mājsaimniecības, kuru ienākumi ir augstāki.

Mājsaimniecību budžetu pētījumā respondentiem tika lūgts atbildēt arī uz jautājumu par to, kāda vismazākā naudas summa mēnesī būtu vajadzīga, lai nejustos trūcīgi.

Atbildot uz šo jautājumu, mājsaimniecības caurmērā atzīst, ka vidēji būtu nepieciešams 130 lati uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pilsētu mājsaimniecībām būtu nepieciešami 144 lati, tai skaitā Rīgas mājsaimniecībām 160 lati, bet lauku mājsaimniecības iztiktu ar 102 latiem mēnesī uz mājsaimniecības locekli.

Jautājot mājsaimniecībām par to ekonomisko situāciju, kā tā ir mainījusies pēdējā gada laikā, 14% mājsaimniecību atzīst, ka tā ir kļuvusi labāka. Bez izmaiņām savu ekonomisko situāciju vērtē 45% mājsaimniecību, bet 41% uzskata, ka viņu ekonomiskais stāvoklis ir kļuvis sliktāks.