Kā trešdien preses konferencē skaidroja Veismane, visvairāk – 38 priekšlikumi un sūdzības ir bijuši par to, ka iedzīvotājiem dokumenti un izziņas ir jānēsā no vienas iestādes uz otru. Tāpat iedzīvotāji esot pauduši neapmierinātību ar lielo priekšnieku skaitu, kā arī privilēģiju un sociālo garantiju daudzumu valsts pārvaldē strādājošajiem.
Veismane gan arī norādīja, ka iedzīvotājeim pašiem jāatradinās no domas, ka valsts iestāžu darbiniekiem ir tiesības “viņus dzenāt no vienas iestādes uz otru”. Viņa sacīja, ka arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta tam, lai iestādes kādu informāciju var nosūtīt savā starpā, nevis caur iedzīvotājiem. Par “vienkārši izcilu piemēru” Veismane nosauca Latvijā pazīstamu uzņēmēju – viņam dažādu – kopumā 20 valsts iestāžu pārbaužu nodrošināšanai gadā aiziet 6000 latu.
Saskaņā ar iedzīvotāju ierosinājumiemValsts kanceleja jau funkciju audita darbagrupai ir ieteikusi izstrādāt nākamos audita projektus, kuru veikšanai audita grupa ir piekritusi. Iecerēts audits izglītības sistēmā, jo katru skolu patlaban inspicē vidēji 10 līdz 12 iestādes, tāpat iecerēts vērtēt iestāžu informācijas uzturēšanu – šo funkciju varētu nodot kā ārpakalpojumu privātajam sektoram, savukārt valsts reģistru funkcijas varētu tikt koncentrētas “vienās rokās”. Veismane vēl nevarēja paskaidro, ko nozīmē “vienās rokās”, taču tā mērķis ir sekmēt iestāžu savstarpēju sadarbību, neliekot iedzīvotājiem vērtsies daudzās iestādēs.
Funkciju audita darba grupa jau veiksi pirmās pārbaudes Valsts ieņēmumu dienestā, pēc kuras valdībai ir iesniegti 13 priekšlikumi darba uzlabošanai. Tie skar gan iekšēju darba kārtības maiņu, gan, piemēram, degvielas atmaksas funkciju nodošanu Lauku atbalsta dienestam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
