Iedzīvotāji un vides aktīvisti: Krievu salas projekts mazina piesārņojumu centrā uz citu rīdzinieku veselības rēķina
Foto: LETA

Krievu salas projekts ir vides piesārņojuma mazināšana Rīgas centra iedzīvotājiem uz Bolderājas un blakusesošo rajonu iedzīvotāju veselības rēķina, kurus tiešā veidā ietekmēs ogļu kravu pārvadājumi, atzina Vides aizsardzības kluba vadītāja Elita Kalniņa un vides aizsardzības biedrību "Bolderājas grupa" un "Koalīcija dabas un kultūras aizsardzībai" pārstāve Sandra Jakušonoka.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

To apliecina arī aģentūras LETA rīcībā esošais Krievu salas projekts, kas iesniegts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai. Ietekmes uz vidi novērtējumā atzīts, ka ostas apkalpojošā transporta, galvenokārt - dzelzceļa, radītais troksnis diskomfortu radīs, piemēram, tādos Daugavas kreisā krasta dzīvojamos rajonos kā Iļģuciems, Āgenskalns, Torņakalns. Dzelzceļa kustības troksnis posmā Rīgas centrs-Bolderāja projektā tiek vērtēts kā ievērojams.

No 35,5 miljoniem tonnu kravu, kas pērn tika pārkrautas Rīgas ostā, gandrīz 40% veidoja ogles. Ja patlaban ogļu kravas Rīgas tirdzniecības ostā nonāk pa dzelzceļu, apejot Rīgas vēsturisko centru, uz Bolderāju tās no Daugavas labā krasta būs jāved pāri Dzelzceļa tiltam un tālāk pa tā dēvēto Bolderājas dzelzceļu, kas stiepjas tuvu dzīvojamām mājām Torņakalnā, Āgenskalnā, Zasulaukā, Dzirciemā, Nordeķos un Iļģuciemā.

Projektā arī minēts, ka atļauju nosacījumos ir noteikti limiti piesārņojošo vielu emisijām vidē - stividoriem jāmaksā dabas resursu nodoklis. Lai piesārņojumu izmērītu, gaisa kvalitātes monitoringu plāno veikt Krievu salā un tuvākajā dzīvojamā rajonā Bolderājā, darbības koordinējot Valsts vides dienestam.

"No centra piesārņojumu noņem un pārnes citur," - tā Krievu salas projektu vērtē Kalniņa. Viņa pauda neizpratni par pašvaldības vienaldzību pret šajā rajonā dzīvojošajiem: "Kur nonāks tie lielie ienākumi no projekta? Mistiskā nodokļu kastē. Vajadzētu vairāk novirzīt cilvēkiem, kuru labklājību projekts ietekmēs. Piecas vai sešas dzīvojamās mājas ir ļoti tuvu Krievu salai - cilvēki tiks skarti ļoti tieši."

Komentējot preventīvos pasākumus, ko pašvaldība iecerējusi veikt vides piesārņojuma skartajos rajonos - trokšņu slāpēšanas pasākumus un regulāru gaisa monitoringu -, Kalniņa pauda skepsi par to īstenošanu, sakot, ka pagaidām šajos rajonos nav manījusi "nekādu lielu labiekārtojumu" vai teritoriju sagatavošanu. "Cik es zinu, posmā no Bolderājas uz Daugavgrīvu trokšņu slāpēšanai pārbrauktuvei uzlikti gumijas gulšņi, citur nekas nav darīts. Būtu jābūt daudz nopietnākiem slāpēšanas pasākumiem," sacīja Kalniņa.

Savukārt, komentējot plānotos gaisa monitoringa pasākumus, kas regulēšot paaugstināta vides piesārņojuma nepieļaušanu, Kalniņa tos nodēvēja par "interesantu pieeju", proti, tie darbosies pēc principa "mēs jums piesārņosim un tad mērīsim". Projektā minēts, ka par piesārņojuma pārkāpumiem stividoriem jāmaksā attiecīgs vides nodoklis. Arī šīs ieceres lietderību Kalniņa neizprata, sakot, ka "šī nauda jau neaizies cietušajiem cilvēkiem".

Kalniņa sacīja, ka patlaban bieži saņem sūdzības no centra iedzīvotājiem, kas cieš no ogļu putekļiem. Viņi sūdzas, ka palodzes melnas no putekļiem, savukārt ziemā piesārņojuma līmenis skaidri redzams pēc melnā sniega. Tas pats turpināsies arī pēc projekta pabeigšanas, uzsver Kalniņa, tikai mainīsies iedzīvotāji, kas cietīs, turklāt šie rajoni būs daudz tuvāk sliedēm.

"Sanāk, ka Rīgā ir divu veidu cilvēki - centra un rajonu. Sanāk, ka rajonu cilvēkiem drīkst bojāt veselību," sašutumu pauda Kalniņa. "Kad plānoja naftas termināļus būvēt Kundziņsalā, sprieda par klātesošo iedzīvotāju dzīvesvietas maiņu. Dzelzceļš jābūvē tur, kur neviens nedzīvo, vai jākompensē - varbūt ar regulārām veselības pārbaudēm," spriež Kalniņa.

Sašutumu pauž arī Bolderājas iedzīvotāja Jakušonoka, kuru nākotnē tieši skars vides piesārņojums. "Diezgan liela mahinācija. Viens no projekta mērķiem ir vides kvalitātes uzlabošana, tas notiek vienā pilsētā, bet noteiktu iedzīvotāju grupa tiek pasludināta par otršķirīgiem," savu nostāju pauda Jakušonoka, skaidrojot, ka dzīves kvalitāte rīdziniekiem sliežu rajonos ievērojami pasliktināsies.

"Projekta mērķis - vides kvalitātes uzlabošana - ir ļoti apšaubāms, ja tur nebūs slēgto termināļu," sacīja Jakušonoka. Savukārt, komentējot pašvaldības pagaidām plānotos preventīvos pasākumus, Jakušonoka sacīja: "Tas ir smieklīgi. Gaisa kvalitātes mērīšana nenozīmē novēršanu. Tīrs gaiss un ūdens ir cilvēkam nepieciešamākās pamatlietas. Esam jau redzējuši putekļu mākoņus centrā. Tagad tie būs cilvēku tiešā tuvumā."

Brīvostas aktivitāšu pārcelšanu Jakušonoka uzskata par tiešu nomaļu iedzīvotāju dzīves kvalitātes apdraudēšanu. "Briesmīgākais, ka tas notiek ar projektu, kuru publiski pozicionē kā lielu vides aizsardzības projektu," piebilda Bolderājas iedzīvotāja.

Jakušonokas pārstāvētā "Bolderājas grupa" vieno aktīvos apkaimes iedzīvotājus, kuri cīnās par vides aizsardzību un kultūras mantojuma saglabāšanu. Pateicoties biedrībai, šā gada aprīlī tika noraidīta iecere Daugavgrīvā būvēt naftas produktu termināli. Biedrība panāca, ka Komētforta rags - pussala, kur bija paredzēti būvdarbi, - tika atzīts par kultūras pieminekli.

Kā teikts Krievu salas projektā, tā mērķis ir "novērst ostas aktivitāšu izraisīto vides degradāciju Andrejsalas un Eksportostas teritorijās un nodrošināt ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā, pārceļot ostas termināļus uz to darbībai piemērotāku vietu, neierobežojot nākamo paaudžu tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē".

Negatīvas ietekmes uz vidi novēršanas pasākumu izmaksām projektā atvēlēti 165 883 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, iekļaujot izmaksas par gaisa monitoringa staciju izveidi.

Projekts paredz arī dzelzceļa infrastruktūras attīstību Daugavas kreisajā krastā. Izveidojot dzelzceļa savienojumu ar ostu Krievu salā, tiks izbūvēts sliežu ceļš, jauna dzelzceļa stacija "Bolderāja 2" ar deviņiem stacijas sliežu ceļiem, tilti un dzelzceļa viadukti, kā arī tiks rekonstruēta, modernizēta un paplašināta stacija "Bolderāja". Jaunā stacija tiks izveidota Bolderājas dzelzceļa līnijas posmā aptuveni pa vidu starp stacijām "Bolderāja" un "Lāčupe". Jaunais pievedceļš uz Krievu salu tiks novirzīts no jaunās stacijas pāri Spilves pļavām, pie Daugavgrīvas šosejas tas šķērsos Hapaka grāvi pa vienu sliežu ceļu, tālāk šķērsos Daugavgrīvas šoseju un Beķera grāvi.

Kā ziņots, lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā. Eiropas Komisija 2012.gada 2.aprīlī apstiprināja Latvijas lielo Kohēzijas fonda projektu, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra. Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu (148 miljoni eiro), no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu (77 miljoni eiro).

Par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā izvēlēta pilnsabiedrība "BMGS S", kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).

Savukārt "Nordea Bank Finland Plc." Latvijas filiāle un "Pohjola Bank Plc." noslēgušas aizdevuma līgumu par finansējuma piešķiršanu Rīgas Brīvostas pārvaldei 80,2 miljonu eiro apmērā Krievu salas attīstības projekta īstenošanai.

Kā iepriekš ziņots, lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām RCT un "Strek", kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu. Ostas pārvalde ar "Strek" līgumu jau ir parakstījusi, bet ar otru kompāniju tas vēl nav paveikts.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievu sala Rīgas osta
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form