Līdzās iekšlietu sistēmā jau iepriekš plānotājām reformām, kurās paredzēts samazināt administratīvo aparātu, likvidēt atsevišķas iestādes, Iekšlietu ministrija plāno izveidot ne vairāk kā piecus reģionālos centrus.

Valdības sēdē otrdien ministrija norādīja, ka tā grasās izveidot Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas reģionālos centrus, kurā vienkopus atrastos visi ministrijas dienesti. „Reformas pamatā ir konceptuāla pieejas maiņa, centralizējot Iekšlietu dienestus Latvijas reģionos, veidojot tā saucamās „Vienas pieturas aģentūras”. Tas nodrošinātu gan servisa pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, gan ievērojami samazinātu dienestu finansiālās izmaksas, izmantojot kopīgas dienestu telpas, veicot komunālos un apsaimniekošanas maksājumus, kā arī īstenojot kopīgu saimniecisko pasākumu veikšanu,” teikts ziņojumā.

Ministru diskusijā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) uzsvēra, ka reģiona centri ir izvēlēti atbilstoši prokuratūras un tiesu instanču izvietojumam, turklāt IeM jau esot noskaidrojusi tās funkcijas, kas dublējas ar Aizsardzības ministrijas pienākumiem, līdz ar to pēc budžeta grozījumiem ir gaidāms reformas turpinājums. Reformas mērķis attiecībā uz darba vietu vai amata vietu skaita samazināšanu ir bijis maksimāli likvidēt tā saucamās atbalsta funkcijas, piemēram, grāmatvežu skaita samazināšana. Pārējie ministri, tostarp premjers Valdis Dombrovskis (JL), kopumā atzina, ka IeM sistēmas reforma rit veiksmīgi.

Jau šogad valsts budžetā, veicot reformu, ministrija paredz vismaz 2,67 miljonu latu lielu ietaupījumu. Toties nākamajā gadā ietaupījums var sasniegt 6,89 miljonus latu, bet sākot ar 2011. gadu vismaz 7,07 miljonus.

Domāts, ka Vidzemes centrs atradīsies Valmierā, Zemgales – Jelgavā, Kurzemes – Liepājā, Latgales – Daugavpilī, savukārt Rīgas – Rīgā. Tiesa, katrā novadā atradīsies vairākas struktūras, kas atbildīs pašreizējam rajonu iedalījumam – piemēram, Vidzemē bez Valmieras būs arī Cēsu, Valkas, Limbažu, Madonas, Alūksnes un Gulbenes struktūras.

Iekšlietu ministrija akcentē, ka, veidojot piecus reģionālos centrus, attiecīgi sarūk pārvalžu, brigāžu un nodaļu skaits, administratīvā aparāta apjoms, savukārt funkciju efektivitāte un darba kvalitāte kļūtu pat labāka, jo nodrošinās pakalpojumus iespējami tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai.

Kopumā strukturālajās reformās Valsts policijas centrālajā aparātā strādājošo skaits samazināsies no 1703 līdz 367 amatpersonām. Valsts robežsardzē būs veikta vairāku nodaļu apvienošana, kā iznākumā visā Latvijā amatu vietu skaits saruks par 196.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ministrija grasās izveidot piecas reģionālās struktūrvienības, apvienojot esošās brigādes. Kopumā dienestā būs likvidēti 62 amati: visvairāk - jaunāko inspektoru amati – 18, brigāžu komandieru vietnieku amati – 15, kā arī brigādes komandiera palīga amati – 14.

Vairāku amatu likvidācija sagaida arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Piemēram, likvidēs Preses un sabiedrisko attiecību nodaļu un Iekšējā audita nodaļu, kā arī ievērojami samazinās atsevišķās nodaļās strādājošo skaitu.

Tāpat ministrija apstiprinājusi jau agrāk pausto, ka ieviesīs visiem dienestiem vienotu grāmatvedības sistēmu, kas ļaus efektīvāk veikt algu aprēķinus, iepirkumus, personāla uzskaiti un citus uzdevumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!