Pētījuma autore arī atzina, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmā ir daudz laba, piemēram, stabila juridiskā bāze, taču bērnu tiesību aizsardzība ir sadrumstalota. Līdz ar to veidojas situācija, ka atbildību par ielu bērniem neuzņemas neviena konkrēta institūcija, turklāt arī sadarbība starp šīm institūcijām ir vāja.
Arī UNICEF Nacionālās komitejas izpilddirektore Ilze Doškina uzsvēra, ka ielas bērnu problēma jārisina koordinēti, nopietni šajā darbā iesaistot pašvaldības. Pētījumā secināts, ka ir trīs savstarpēji saistīti faktori, kuru ietekmē rodas ielas bērnu problēma. Pirmkārt, trūcīgās ģimenes nespēj nedrošināt bērna augšanai un attīstībai labvēlīgu vidi, tās bieži kļūst nelabvēlīgas.
Otrkārt, pašvaldībās nenotiek sociālais darbs ar nelabvēlīgajām ģimenēm - gan tajos gadījumos, kad bērns vēl dzīvo ģimenē, gan tad, kad viņš jau kļuvis par ielas bērnu, gan arī tad, kad viņš nonācis pašvaldības bērnu aprūpes iestādē. Treškārt, palīdzības sniegšanā bērnam un ģimenei tiek iesaistīti ierobežoti resursi, kā arī institūciju darbs nav pietiekami labi koordinēts.
Paši pētījuma ietvaros aptaujātie bērni Rīgas ielās par galvenajiem cēloņiem dzīvei uz ielas nosauca - naudas trūkumu ģimenē - 39%, regulārus konfliktus ģimenē - 36% un vientulību - 25%.
Pētījums "Ielas bērni Latvijā: problēmas un risinājumi" ir "Sorosa fonda - Latvija" dibinātās publikāciju sērijas "Sabiedriskā politika" otrais izdevums, kas tapis sadarbībā ar SO "Asociācija ielas bērniem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
