Foto: F64

Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu vadītājiem līdz šīs darba nedēļas otrai pusei būs jāizlemj, kā samazināt izdevumus viņu pārraudzībā esošajās struktūrvienībās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

To šodien pēc tikšanās ar iekšlietu struktūras dienestu vadītājiem un ministrijas darbiniekus pārstāvošo arodbiedrību līderiem sacīja iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP).

Kā norādīja ministrs, lai varētu samazināt izdevumus, ir jāsamazina darba samaksa vai darbinieku skaits. "Es joprojām uzskatu, ka saprātīgi būtu cilvēkus no darba neatbrīvot," piebilda Segliņš, uzsverot, ka "ir viens minimums, zem kura nevar iet".

Viņš uzskata, ka dienestu vadītāji ir spējīgi labāk izvērtēt, no kā ir iespējams atteikties un no kā nav. "Ne jau man mācīt policistus, cik viņiem vajag kriminālizmeklētājus," sacīja Segliņš, skaidrodams, ka tas ir galvenais arguments, kāpēc izdevumu samazināšanas iespējas viņš licis vērtēt dienestu vadītājiem, bet šodien nevienu lēmumu nav pieņēmis.

"Domāju, ka noteikti nedrīkst sasteigt ar šiem lēmumiem. Atgriezīsimies trešdien, ceturtdien pie lemšanas. Ir skaidrs, ka, lai par nepieciešamo summu varētu samazināt izdevumus, ir vai nu jāvienojas par to, ka tiek samazināta darba apmaksa, vai arī atlaisti cilvēki no darba, samazinot amata vietu skaitu," sacīja ministrs.

Segliņš atgādināja, ka politiskais lēmums ir jāpieņem viņam, tomēr ministrs vēlas ieklausīties arodbiedrību viedokļos un paļauties uz dienestu priekšniekiem.

Segliņš skaidroja, ka nākamgad, visticamāk, netiks iepirkti ne formastērpi, ne fotoradari, ne arī ieroči. "Viss tiek nogriezts. Mēs varam uzskatīt, ka visas tās politiskās iniciatīvas, kas bija, jau ir beigušās, jo viņām vienkārši nav naudas. Viss, ko mēs varēsim realizēt, ja valdība akceptēs, ir valsts un privātā partnerība. Valstij pašai naudas nav nekam - ne formām, ne ieročiem, ne radariem, nekam," skaidroja Segliņš.

Savukārt Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) prezidents Agris Sūna uzskata, ka "šī valdības politika ir absolūti nepārdomāta". Viņaprāt, policistiem nebūtu jācieš valdības lēmumu dēļ. "Valstij slikti laiki, atdodiet naudu!" valsts attieksmi pret policistiem interpretēja Sūna.

Protestējot pret notiekošo, LAPA apsver arī iespējas vērsties tiesā. "Nevar cilvēkiem atņemt, nedodot neko pretī. Tā varētu rīkoties lielceļa laupītāji, nevis valdības pārstāvji. Varbūt Valūtas fonds ir tiešām prasījis valsts iekšējo drošību novājināt, bet es to ļoti apšaubu, un mēs arī centīsimies uzzināt, vai šāda prasība ir bijusi vai mūsu valdības klerki kārtējo reizi ir kaut ko pārpratuši," sacīja Sūna.

Nākamajā tikšanās reizē ar ministru arodbiedrība ņemšot līdzi arī juristu, lai apsvērtu izredzes savas intereses aizstāvēt tiesas ceļā. "Uz šo sarunu mēs arī ņemsim līdzi mūsu juristu un pie viena jau sarunas laikā domāsim, kā formulēt un kā vērsties tiesā, jo sarunas šeit nebūs. Izskatās, tā kā es apmēram ar sienu runātu," skaidroja Sūna.

LAPA prezidents skaidro, ka arodbiedrība būtu ar mieru piekāpties valdības prasībām, atsakoties no uzturdevas kompensācijām 30 līdz 40 latu apmērā, "bet tā, ka mēs to valdībai aizdodam un valdība mums, piemēram, dod pretī kādas obligācijas vai ko, kuras viņa varēs dzēst pēc gadiem pieciem sešiem, kad valstī būs labāki laiki. Vismaz mums tad būs kaut kāda garantija, nevis, ka pasaka, lai atdod naudu un uz redzēšanos".

"Atdot vienkārši naudu mēs nepiekrītam. [..] Brīvības pieminekli mēs vairs neceļam, bet kaut kādai Gaismas pilij es netaisos atdot," piebilda Sūna.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis savukārt uzskata, ka VUGD "praktiski nevar izpildīt nevienu no šiem plāniem".

Pencis skaidro, ka dienestā aptuveni 2500 darbiniekiem amatalga ir 360 latu robežās. Šiem darbiniekiem algu samazināt nedrīkst, savukārt, samazinot algas tiem, kuri pelna vairāk, netiks panākts 15% samazinājums kopējā algu izmaksu fondā.

VUGD priekšnieks uzskata, ka vajadzētu vērsties valdībā ar lūgumu samazināt šos 15%, par kuriem jāsamazina atalgojuma fonds, vai atļaut samazināt amatalgu arī tiem, kuri saņem 360 latus un mazāk.

Par darbinieku atlaišanu VUGD priekšnieks pagaidām nedomā. "Atlaist jau vienmēr var, bet es uzskatu, ka tā nav izeja," uzsvēra Pencis.

Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis plāno ietaupīt sava vadītā dienesta izdevumus, policistiem par 40 latiem samazinot uzturdevas kompensāciju. Pastāvot arī citas iespējas, kas rūpīgi jāizvērtē. "To variantu ir stipri daudz," norādīja Lieljuksis.

Tāpat VP priekšnieks pieļauj, ka atsevišķos gadījumos darbs būs jāatstāj vēl vairākiem policistiem. "Policistu skaita samazināšana jau ir notikusi. Protams, likums piedāvā vēl iespējas samazināt, tā kā es domāju, ka atsevišķākās struktūrās tas tā arī notiks, bet katrā ziņā tik lielas cilvēkresursu pārbīdes kā šobrīd nebūs," sacīja Lieljuksis.

Segliņš atkārtotu tikšanos ar iekšlietu struktūras dienestu vadītājiem un ministrijas darbiniekus pārstāvošo arodbiedrību līderiem plāno organizēt trešdien, 17.decembrī, vai ceturtdien, 18.decembrī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form