"Tagad strādājam pie tā, kā tas notiks tehniski," stāsta ministre. IeM uzskata, ka "tieši pašvaldības ir tā vieta, kur būtu jābūt sarakstam ar viņu rajonā dzīvojošajiem no cietuma atbrīvotajiem dzimumnoziedzniekiem, un cilvēki, kuri varētu justies apdraudēti, varētu uzzināt, ka viņu apkārtnē dzīvo cilvēks, no kura jāuzmanās", pauž Mūrniece.
Viņa uzskata, ka reģistram tam ir jābūt pieejamam mazu bērnu vecākiem "gadījumā, ja viņiem liekas, ka kaimiņos ir ieviesies, piemēram, cilvēks, kas tikko ir atbrīvots no cietuma". "Arī bērnudārzu vadītājiem, ja liekas, ka gar bērnudārzu apgrozās kāds, kurš varētu apdraudēt," saka ministre, norādot, ka "ja piecas dienas stāv un sērīgi skatās uz bērnudārzu, droši vien viņš izraisa aizdomas jebkurā cilvēkā, kas to ir redzējis".
Viņa gan atzīst, ka pagaidām nevar atbildēt uz "tehniskiem jautājumiem par to, kā tas viss notiks un cik pieejams tas reģistrs būs".
Tāpat Ministre uzskata, ka būtu jāpalielina sods par mazu bērnu izvarošanu. "Piemēram, par maza bērna izvarošanu ir iespējams piespriest arī trīs gadu sodu. Eksperti vērtē tīri juridiski, ka šie sodi acīmredzot būs jāpalielina. Trīs gadi par tādu noziegumu noteikti nav samērojams sods," norāda Mūrniece.
Par iespēju Latvijā veidot seksuālo noziedznieku reģistru aktīva diskusija notiek jau vairākus gadus. Pirms diviem gadiem pat tika sagatavoti grozījumi Informācijas atklātības likumā, kas paredzēja veidot seksuālo noziedznieku reģistru, taču tie neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
Mūrniece, kas tolaik bija Saeimas deputāte, tolaik uzskatīja, ka par atkārtotiem dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem ir jāatjauno nāvessods, bet cilvēktiesību aizstāvji apgalvoja, ka reģistra izveidošana būtu klajš šo tiesību pārkāpums, kas rosinātu uz linča tiesām.
Savukārt 2008.gadā Saeimas deputāti nāca klajā ar radikālu priekšlikumu pedofilus ķīmiski kastrēt. Arī tas gan parlamenta vairākuma atbalstu neguva.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
