IeM piedāvā IZM pārņemt Policijas akadēmiju

To otrdien, sanākot uz pirmo sēdi, nolēmusi IeM valsts sekretāres Ilzes Pētersones vadītā darba grupa, kura tika izveidota, lai izstrādātu rīcības plānu Policijas akadēmijas likvidēšanai ar 2010./2011.mācību gadu.

Kā informēja IeM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sintija Virse, sēdes laikā darba grupa vienojās par trīs iespējamiem Policijas akadēmijas nākotnes scenārijiem. Tika apspriesta akadēmijas pārveidošana par privātu augstskolu, darba turpināšana pie akadēmijas likvidēšanas plāna izstrādes, kā arī augstskolas nodošana IZM.

Rezultātā IeM "spērusi pirmo soli, sagatavojot un nosūtot piedāvājumu Izglītības un zinātnes ministrijai pārņemt Policijas akadēmiju", norādīja Virse, piebilstot, ka šis piedāvājums vienlaikus nosūtīts arī izskatīšanai Augstākās izglītības padomei. Ja IZM atteiksies pārņemt akadēmiju, tiks turpināts darbs pie diviem atlikušajiem variantiem - Policijas akadēmijas likvidēšanas plāna izstrādes vai augstskolas pārveidošanas par privātu iestādi.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra jau paudis uzskatu, ka pašlaik nav pamatotu iemeslu Policijas akadēmijas likvidēšanai un tādējādi problēma tiktu risināta tikai īstermiņā. Viņaprāt, akadēmijas likvidēšana neapšaubāmi būtu zaudējums augstākās izglītības sistēmai Latvijā un arī no sabiedrības drošības viedokļa, jo sabiedrības drošību nevar garantēt tikai ar policistiem uz ielas vai ceļmalās.

Kā skaidroja IeM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā, ministrija ir ieinteresēta izskatīt visus iespējamos variantus par Policijas akadēmijas nākotni un, ja vien pastāv kāda alternatīva iespēja, šo augstākās izglītības iestādi nelikvidēt. "Tomēr vienlaikus nevar noliegt, ka IeM budžetā turpmāk nav paredzēti līdzekļi akadēmijas finansēšanai, kā tas ir bijis līdz šim, tādēļ, izvērtējot prioritātes, svarīgāk šos līdzekļus virzīt darbinieku saglabāšanai IeM dienestos, jo kārtības un drošības nodrošināšana valstī ir IeM prioritāte," skaidroja ministrijas pārstāve Virse.

Darba grupas otrā sēde plānota nākamnedēļ.

IeM vadība secinājusi, ka akadēmija savu mērķi nav attaisnojusi, jo patlaban tajā tiek gatavoti jaunie juristi, no kuriem vairums nav derīgi reālajam policista darbam. Tikai retais no Policijas akadēmijas absolventiem pēc akadēmijas pabeigšanas turpina darbu iekšlietu struktūrā, bet lielākā daļa no viņiem dodas strādāt uz privāto sektoru.

Ņemot vērā minēto, iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) IeM valsts sekretārei Pētersonei pagājušajā nedēļā uzdeva izstrādāt rīcības plānu Policijas akadēmijas likvidēšanai ar 2010./2011.mācību gadu, bet akadēmijas rektoram Vitoldam Zaharam - veikt visas nepieciešamās darbības, lai nevienā akadēmijas studiju programmā vairs netiktu veikta jauno studentu uzņemšana nākamajam mācību gadam.

Zahars tomēr nepakļāvās Mūrnieces rīkojumam un pēc Senāta sasaukšanas akadēmijas vadība nolēma jauno studentu uzņemšanu turpināt, aizbildinoties, ka Senāts nav ministrei pakļauta institūcija.

Pēc tam iekšlietu ministre paziņoja, ka lielo parādu dēļ Policijas akadēmija varētu beigt pastāvēt jau šogad. Viņas rīcībā bija nonākusi informācija, ka akadēmijas parādsaistības "Senāta bezatbildīgās rīcības dēļ" sasniegušas 260 000 latu. Šāds parāds uzkrājies divu gadu laikā. "Principā akadēmija bankrotē [šā gada] novembrī vai decembrī," pagājušās nedēļas beigās sacīja Mūrniece.

Reaģējot uz šādu paziņojumu, Zahars norādīja, ka akadēmijas vadība ar visiem spēkiem aizstāvēšot savas tiesības, jo parādu tai neesot, turklāt šāda informācija, pēc viņa domām, tiekot izplatīta, tikai lai pārorientētu studentus uz privātajām augstskolām. "Nav mums nekādu parādu, nav parādu, tas viss ir muļķības," apgalvoja rektors.

Mūrniece pauda pārliecību, ka par Zahara tālāko rīcību attiecībā uz studentu uzņemšanu atbildība jāuzņemas tikai viņam pašam. "Atlaist no darba viņu neviens netaisās, bet tas, ko viņš plāno darīt, ir viņa atbildība," uzskata iekšlietu ministre.

Pērn Policijas akadēmijas uzturēšanai IeM tērējusi aptuveni 2,5 miljonus latu. Ministrijas vadība norāda, ka šo naudu labāk varētu izlietot iekšlietu struktūras darbinieku atalgojumiem, lai cilvēki nebūtu jāatlaiž no darba. Tostarp, likvidējot akadēmiju, plānots stiprināt Policijas koledžas darbību.

Kā norādīja IeM pārstāve Virse, piemēram, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs katrā ir tikai vai nu policijas koledža, skola, institūts, vai arī akadēmija. Pagaidām "mēs [Latvija] esam tāda kā ekskluzīvā valsts, kurai ir abas", sacīja Virse.

Valsts policijas koledžas direktors Aigars Evardsons iepriekš nevēlējās komentēt akadēmijas iespējamo likvidēšanu, vien norādot, ka, viņaprāt, augstskolas slēgšana nevarētu radīt ievērojamu papildu noslogojumu koledžai.

Koledža plāno uzņemt mazāk audzēkņu arodizglītības programmā, kas gatavo darbiniekus kārtības dienestam policijā, jo sarūk pieprasījums pēc tiem, savukārt pirmā līmeņa programmā, kas domāta tiem, kas jau strādājuši Kārtības policijā un vēlas kļūt par virsniekiem, uzņemšana notiek pēc valsts pasūtījuma.

Policijas koledžas budžets pērn bijis 1,8 miljoni latu.