Ierobežo pulcēšanos iekštelpās un ārā; vairāk lokālu ierobežojumu (plkst.19:54)
Foto: Shutterstock

Veselības ministrija (VM) piektdien notiekošajā Ministru kabineta ārkārtas sēdē noteica, ka pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās iekštelpās vienlaikus drīkst pulcēties ne vairāk kā 500 cilvēku, bet ārtelpās – 1000, liecina Ministru kabinetā iesniegtie likuma grozījumi.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpat aizliegts rīkot amatiermākslas, māksliniecisko kolektīvu un amatieru sporta pasākumus un interešu un profesionālās ievirzes izglītības apguvi Aizputes, Daugavpilī un tās novadā, Dundagas, Kuldīgas, Olaines, Talsu un Krāslavas novados.

Ierobežojumi būs spēkā no sestdienas, 10. oktobra, līdz 31. decembrim.

Organizējot publiskos pasākumus iekštelpās, tai skaitā izklaides vietās, apmeklētājiem jāatrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās.

Savukārt pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības programmās noteikts, ka maksimālo atļauto personu skaits šādos pasākumos ir 30 cilvēki.

Tāpat sporta treniņos nedrīkstēs piedalīties personas, kuras nav tieši iesaistītas tā organizēšanā un norisē. Tāpat sporta treniņu un pasākumu organizatoriem būs jānodrošina pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai izpilde un jākontrolē, kā sportisti, sporta darbinieki un citas personas ievēro tām noteiktos pienākumus.

Sporta pasākumi bērniem līdz 18 gadu vecumam norisināsies bez skatītājiem, liecina sagatavotie likuma grozījumi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica bažas, ka "notikumi steidzas ātrāk, nekā valdība spēj reaģēt", paužot, ka valdībai būtu jāreaģē proaktīvi, ņemot vērā, ka ar katru dienu lokālo vietu skaits, kur parādās jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, pieaug.

Viņš pauda, ka, iespējams, jānosaka stingrākas profilaktiskās prasības darba kolektīvos, lai spētu rīkoties proaktīvi. "Mēs varētu nožēlot, ka esam darījuši par maz, nekā, ja esam darījuši par daudz," teica Kariņš.

Viņš arī pauda, ka ir dziļi noraizējies par domu, ka Rīgā norisināsies maratons ar vairākiem tūkstošiem cilvēku, un ierosināja atlikt maratonu uz vēlāku laiku.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) norādīja, ka rīkot maratonu patlaban ir liels risks un pauda, ka pašvaldības policijai būs grūti nokontrolēt divu metru distanci starp skrējējiem. "Ja rādītāji ir tādi, tad no maratona vajadzētu atteikties," pauda Ģirģens.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pauda, ka ir jāapzinās, ka lielāki ierobežojumi nozīmē ekonomiskās aktivitātes skaršanu – vai interešu izglītības pārtraukšana valstī vai ēdināšanas darba laika ierobežojums iestādēm vai lielāks pulcēšanās ierobežojums, atgriežoties pie atceltiem pasākumiem, mazākām cilvēku plūsmām, ko vajadzēs kompensēt. Viņa ierosināja gatavot papildus paku, kur cilvēkiem uzreiz dod cilvēkiem informāciju par kompensējošajiem mehānismiem, ja valdība lemj par nepieciešamību šos ierobežojumus pastiprināt.

Maskas darbavietās, kur nevar nodrošināt plūsmu, nodalīšanu un distancēšanos jau ir likumā noteiktas, atgādināja Viņķele. Viņa pauda, ka inficēšanās notiek uzņēmumos, darba kolektīvos, "kopā kafijojot, nākot slimiem cilvēkiem uz darbu", un atgādināja, ka SPKC ir sagatavojis rekomendācijas darba devējiem, kuras viņi ir aicināti ievērot.

"Maratons ir rīkots esošo regulējumu ietvarā un tur nav nekādu pārkāpumu. Maratons šobrīd ir kļuvis par tēmu, kur cilvēki drošā veidā izpaužās par stresu, kas ir Covid-19 sakarā, bet maratons šobrīd ir drošāks nekā skolotāju ekskursija," pauda Viņķele.

Viņa noraidīja spekulāciju, ka 12. oktobris kā jauno ierobežojumu sākuma laiks noteikts, lai paspētu notikt dažādi pasākumi, bet gan, lai iedzīvotājiem būtu laiks sagatavoties, un piekrita Kariņa ieteikumam, ka jaunie ierobežojumi stājas spēkā ar sestdienu, 10. oktobri.

Vērojot Daugavpils un Kuldīgas dinamiku, var secināt, ka lokālie ierobežojumi dod savus rezultātus un inficēšanās rezultāti konkrētajos reģionos samazinās, pauda Viņķele.

Viņa atgādināja, ka Covid-19 skartajos novados esošie ierobežojumi atšķiras no pārējās valsts ierobežojumiem ar to, ka minētajos novados ir ierobežots sabiedriskās ēdināšanas laiks līdz pusnaktij un nenotiek interešu izglītība, koru un amatierteātru mēģinājumiem.

Tieslietu ministrija ierosināja ierobežojumu gala datumu noteikt kā gada beigas, lai izvairītos no pārpratumiem, ka valsts svētku un Vecgada laikā būtu iespējamas daudzu cilvēku pulcēšanās. Ierosinājums tika atbalstīts.

Jau vēstīts, ka reaģējot uz augstajiem ar Covid-19 saslimstības rādītājiem, piektdien, 9. oktobrī, valdība lems par drošības pasākumu pastiprināšanu, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Jau vēstīts, ka pēdējā diennaktī veikts 4551 Covid-19 tests, reģistrēti 137 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Latvijā kopā veikti 353 788 izmeklējumi, saslimušas 2507 personas un 1322 izveseļojušās, 40 mirušas.

Tāpat, kā liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija, otro dienu pēc kārtas Latvijā stacionēti 10 Covid-19 slimnieki.

Līdz ar to kopā stacionāros ārstējas 47 pacienti: 42 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet pieci ar smagu slimības gaitu.

Kopā no stacionāra izrakstīti 244 pacienti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form