Vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji kā problēmu minēja valsts iestāžu un pašvaldību nevēlēšanos pasūtījuma sniegšanu darīt atklātāku un konkursu norisē iesaistīt sabiedrības pārstāvjus. Savukārt uzņēmēji kā būtiskāko problēmu sadarbībā ar valsts iestādēm min konkursu sarežģīto procedūru.
Kā, veicot pētījumu par uzņēmēju problēmām, secinājusi "Delna", viena no lielākajām grūtībām uzņēmējiem šķiet konkursu nolikumu sastādīšana. To veic pasūtītāji, kas, īpaši mazajās pašvaldībās, pieļauj likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" interpretācijas. Kā uzskata uzņēmēji, bieži konkursi tiek birokratizēti un tajos tiek iekļautas diskriminējošas normas un uzmanība pievērsta nebūtiskiem kritērijiem.
Kā uzskata Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes pārstāvji, organizējot valsts un pašvaldības pasūtījumus, likumā noteiktais pamatkritērijs - zemākā cena, nevar būt vienīgais arguments lēmuma pieņemšanā. Kā uzskata padomes pārstāvji, patlaban likumā atļautās normas par nolikumu maksu, līdz ar to arī ierobežotu pieejamību, būtu jāmaina.
Savukārt politologs Valts Kalniņš kā vienu no likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām" uzskata Iepirkumu uzraudzības biroja pilnvaras, kas tam nenosaka konkrētu rīcību gadījumos, kad, piemēram, medijos vairākkārt izskanējusi informācija par iespējamām nelikumībām, veicot kādu konkrētu iepirkumu.
Kā uzsvēra Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Andrejs Tiknuss, birojs savu iespēju robežās reaģē gan uz publikācijām presē, gan arī citu informāciju par iespējamām nelikumībām valsts un pašvaldību iepirkumu organizēšanā. Viņš skaidroja, ka arī uzņēmēji, vēl nesagaidījuši iestāžu negatīvu atbildi par dalību kādā konkursā un redzot, ka konkursa nolikums ir diskriminējošs vai pretendentu loku sašaurinošs, var vērsties birojā. Tomēr viņš pats gan atzina, ka līdz šim uzņēmēji to darījuši negribīgi bažās par iespējamām sekām turpmākā to darbībā.
Tiknuss arī izteicās, ka sabiedrības - sabiedrisko organizāciju vai nozaru organizāciju līdzdalība pasūtījuma piešķiršanā ir sarežģīta, jo lielākajā daļā gadījumu sabiedrības pārstāvji, īpaši nozaru organizācijas, paši ir ieinteresēti pasūtījuma saņemšanā un nevar būt objektīvi.
Likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām", kurā tika ietverti arī sabiedrības par atklātību "Delna" ieteiktie priekšlikumi saistībā ar atklātību, stājās spēkā šā gada 1.janvārī. Salīdzinot ar iepriekšējo, šis likums nodrošina sabiedrībai daudz lielāku iespēju sekot līdzi valsts un pašvaldību iepirkumiem. Tomēr, kā secināja konferences dalībnieki, būtiski ir uzraudzīt ne tikai pasūtījuma saņemšanas izsludināšanu un rezultātu, bet arī sekot līdzi tā norises atklātumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
