Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot konkursa dialogu vienīgi noteiktos izņēmuma gadījumos. Proti, tie var būt piemērojami sarežģītos līgumos, piemēram, gadījumos, kad izveido publisko un privāto partnerību. Turklāt atbilstoši likumprojekta regulējumam par konkursa dialoga piemērošanu katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets.
Likumprojektu bija nepieciešams izstrādāt tādēļ, lai izslēgtu normas, kas ir pretrunā ar ES tiesību regulējumu un galvenokārt ar Eiropas Kopienu tiesas spriedumos pausto tiesību normu interpretāciju. Tā, piemēram, no likuma tiks izslēgtas normas, kas kā vienu no vērtēšanas kritērijiem nosaka vidējās darba devēja sociālās iemaksas apmēru.
Pašlaik Publisko iepirkumu likums neatbilst ES tiesībām, jo, pirmkārt, vidējo sociālo iemaksu apmērs uz vienu nodarbināto nav saistīts ar iepirkuma priekšmetu, bet piegādātāju, otrkārt, piedāvājumu izvēles kritērijiem ir jābūt noteiktiem tā, lai piedāvājumi būtu objektīvi izvērtējami, skaidro ministrijā.
Arī Eiropas Kopienu tiesa ir norādījusi, ka, izvērtējot, vai būvdarbi un piegādes tiek veiktas vai pakalpojumi galvenokārt tiek sniegti pasūtītājam, ir jāņem vērā visi apstākļi - gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie, nevis tikai to apjoms naudas izteiksmē.
Ņemot vērā, ka nav samērīgi liegt personai piedalīties iepirkuma procedūrās brīdī, kad tā vairs nav uzskatāma par administratīvi sodītu, ir grozāms Publisko iepirkumu likuma nosacījums no trīs gadiem uz 12 mēnešiem saīsinot termiņu, kura laikā kandidāts vai pretendents ir izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā pieļauto profesionālās darbības pārkāpumu dēļ.
Bez tam atšķirībā no gadījuma, kad nav samaksāti nodokļi vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāts iemaksas, kā dēļ piegādātājs tiek izslēgts no dalības konkrētajā iepirkuma procedūrā, neliedzot piedalīties nākamajās iepirkuma procedūrās, ja parāds tiek samaksāts, šajā gadījumā, ja netiktu veiktas izmaiņas, pretendents tiktu izslēgts no iepirkumiem trīs gadus, kas komercdarbībā ir salīdzinoši ilgs laika periods, skaidro FM.
Izslēgšanas nosacījumu mērķis var būt sodīt komersantu par pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, tomēr šiem nosacījumiem nevar būt mērķis komersantam vispār liegt iespēju gūt ienākumus no publiskā sektora, tādējādi panākot komersanta darbības izbeigšanu un mazinot konkurenci tirgū.
Publisko iepirkumu likums satur regulējumu, kas nosaka pasūtītāja rīcību gadījumos, kad paredzamā līgumcena ir mazāka par 10 000 latu. Likumdevēja mērķis sākotnēji bija noteikt vienīgi pienākumu publicēt informatīvu paziņojumu par veicamo iepirkumu un paziņojumu par pieņemto lēmumu. Taču, pieņemot likumprojektu "Publisko iepirkumu likums" trešajā lasījumā, tika iekļauta norma, kas paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā tiek veikti minētie iepirkumi.
Šādas konstrukcijas rezultātā praksē nereti rodas neskaidrības, vai attiecīgie Ministru kabineta noteikumi uzskatāmi par izņēmumu no Publisko iepirkumu likuma vai arī par šā likuma papildinājumu.
Turklāt nav saskatāms pamats regulēt kādu no iepirkuma procedūrām ārpus Publisko iepirkumu likuma ietvariem un nav pamatots uzskats, ka Ministru kabineta noteikumu mērķis ir regulēt elastīgāku procedūru par Publisko iepirkumu likumā regulētajām procedūrām, ņemot vērā, ka konkurences veicināšanas un vienlīdzīgas attieksmes pienācīga nodrošināšana normatīvā līmenī nav iespējama ar elastīgākām jeb "mazāk" regulētām procedūrām, kā tās, kas regulētas Publisko iepirkumu likumā.
Līdz ar to pašreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta 2006.gada 12.septembra noteikumiem "Kārtība, kādā veicami iepirkumi, kuru paredzamā līgumcena ir lielāka par 1000 latu, bet mazāka par 10 000 latu" ir daļēji deklaratīvs raksturs, kas bieži rada tiesisko nenoteiktību. Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojekts paredz izslēgt no Publisko iepirkumu likuma attiecīgās normas.
Attiecībā uz lielāko daļu iepirkumu likumprojekts nemaina esošo slieksni - 10 000 latu, sākot no kura nepieciešams piemērot publisko iepirkumu procedūras.
Lai izvēlētos optimālu līgumcenu slieksni, no kura piemērojams iepirkuma procedūru regulējums, notika diskusijas ar sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Minētās organizācijas konceptuāli atbalstīja priekšlikumu paaugstināt esošos līgumcenu sliekšņus.
Latvijas Darba devēju konfederācija atbalstīja priekšlikumu paaugstināt līgumcenu sliekšņus - līdz 30 000 latu piegādēm un pakalpojumiem un līdz 150 000 latu būvdarbiem. Taču, ņemot vērā citu institūciju viedokļus, kas tika izteikti likumprojekta izstrādes laikā iepriekš, sliekšņi ir paaugstināti mazākā apmērā.
Likumprojekts paredz līgumcenu slieksni 10 000 latu apmērā attiecībā uz piegādēm un pakalpojumiem, savukārt 50 000 latu - būvdarbiem. Turklāt likumprojekts paredz atšķirīgu līgumcenu slieksni attiecībā uz tiem pasūtītājiem, kas ir komercsabiedrības - šiem pasūtītājiem regulējums ir piemērojams no 50 000 latu.
Likumprojekts vēl būs jāskata valdībā un jāpieņem Saeimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
