'Inficētās brīvības?' – kas apdraud cilvēku privātumu pandēmijas laikā
Foto: DELFI

Portāls "Delfi" aizsāk sešu raidījumu ciklu par Covid-19 ietekmi uz pilsoņu tiesībām 'Inficētās brīvības?'. Pirmajā raidījumā pētām, kas apdraud cilvēku privātumu pandēmijas laikā un pēc tās un vai lietotne "Apturi Covid" ir bīstama privātumam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Maija pēdējās dienās Latvijā kļuva pieejama Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) lietotne "Apturi Covid". Jau pirmajās dienās tā daļā interneta lietotāju izraisīja bažas par to, ka valsts izstrādājusi lietotni, lai izsekotu Latvijas iedzīvotājus. Raidījuma "Inficētās brīvības?" uzrunātie eksperti skaidroja lietotnes būtību, kā arī komentēja kā Covid-19 krīze ir ietekmējusi sabiedrības attieksmi pret privātumu lietojot tehnoloģijas.

Raidījumā piedalījās TechHub Rīga līdzdibinātājs Andris Bērziņš, NATO Stratcom izcilības centra IT eksperte Nora Biteniece un Singapūras sociālās izpētes aģentūras "Black Dot Research" direktors Nikolass Fangs.

"Lietotne anonīmi ar Bluetooth tehnoloģiju piefiksē tuvumā (~2 metri un ilgāk par 15 minūtēm) esošos viedtālruņus, kuros arī darbojas šī lietotne. Fiksētā informācija glabājas lietotāja viedtālrunī un pēc 14 dienām automātiski dzēšas," teikts "Apturi Covid" mājaslapā.

Tā nav izsekošana ierastā izpratnē. Valsts iestāde, atšķirībā no tādām lielo datu kompānijām kā "Google" un "Facebook", neiegūst datus par ierīču ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī neglabā datus centralizēti. Tā vietā lietotne faktiski aizstāj cilvēka atmiņu brīdī, kad tas inficējies ar Covid-19 un SPKC lūdz kontaktinformāciju visiem, ar ko inficētais atradies tuvā kontaktā. Ja cilvēks nespēj atcerēties visus tuvos kontaktus pēdējo divu nedēļu laikā un nezina kontaktinformāciju autobusa pasažieriem, ar ko kopā braucis no Valkas līdz Rīgai, lietotne to zinās. Tā spēs informēt visus tuvos kontaktus, ja arī tie lietojuši "Apturi Covid".

Singapūra bija viena no pirmajām valstīm, kas šādu lietotni ieviesa jau marta beigās. Nikolass Fangs stāsta, ka uz intervijas brīdi maijā tikai nedaudz vairāk kā ceturtdaļa Singapūras iedzīvotāju lietoja "Trace Together" lietotni, lai gan, lai tā būtu patiešām efektīva, nepieciešams, lai lietotni lieto seši vai septiņi no desmit cilvēkiem. Interesantā kārtā, aptauja, kas tika veikta aprīlī, parādīja, ka tikai 9% aptaujāto iedzīvotāju uzskatīja, ka šāda lietotne neko nedos Covid-19 izplatības mazināšanai, savukārt 95% aptaujāto maijā uzskatīja, ka Singapūras valdībai jāturpina meklēt veidi, kā tehnoloģijas varētu palīdzēt mazināt Covid-19 izplatību.


Fangs uzskata, ka singapūriešu vispārējais atbalsts, bet zemā lietotnes adaptācija var būt saistīta ar to, ka lietotne patērē daudz ierīces enerģijas, bet atbalsts idejām par kolektīvu cīņu pret vīrusu nāk no Āzijas kultūru kolektīvisma vērtībām.

Latvijā "Apturi Covid" lietotni pirmajā nedēļā lejuplādējuši vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, kas ir vien 2% no Latvijas iedzīvotājiem, lai gan lietotnes izstrādātāju mērķis ir vismaz 20% jeb katrs piektais Latvijas iedzīvotājs.

Latvijas gadījumā, zemais lietotnes adaptācijas mērķis var būt saistīts ar sabiedrības bažām par privātumu, lai gan valdībām jau tagad ir pieejami centralizēti dati par iedzīvotāju pārvietošanos. Aprīļa sākumā Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultāte (LU BVEF) kopā ar LMT nopublicēja karti, kurā bija skaidri redzams, ka iedzīvotāji kopā ar saviem tālruņiem no pilsētām izbrauca uz laukiem. Arī Google nopublicēja datus, kur detalizēti par katru valsti, novadu, pilsētu, varēja redzēt kā mainījās iedzīvotāju pārvietošanās. Facebook aprīlī pētniekiem sāka piedāvāt sociālo saišu indeksu (Social Connectedness Index), kas, analizējot Facebook lietotāju draugu sarakstus, nosaka sociālo saišu indeksu starp divām ģeogrāfiskām vietām, tā piedāvājot saprast, kur cilvēki ikdienā dodas, apciemot draugus un radus, tātad kā izplatītos Covid-19 infekcija. Šie dati valdībai ir pieejami anonimizētā un apkopotā veidā, taču LMT, Google un Facebook - diezgan detalizētā līmenī.

Jautājumā, vai Covid-19 lietotņu ietekmē mainīsies arī attieksme pret privātumu lietojot Google, Facebook un citu lieto datu kompāniju produktus, Andris Bērziņš ir mērens: "Es domāju, ka vidējais lietotājs ļoti novērtē ērtumu, un ir daudzas lietotņu funkcijas, kuras var daudz labāk ieviest, ja ir dati no lietotāja, kas uzlabo lietošanas pieredzi. Ir daudzi iemesli, kāpēc lietotājam ir izdevīgi, ka viņa dati tiek atdoti, lai saņemtu labāku pakalpojumu. Es domāju, ka tas turpināsies. Kas ir interesanti, debate un arī lielo uzņēmumu cīņa par privātuma un datu aizsardzības jautājumiem arī turpināsies. Google un Apple sadarbojas par jaunā kontaktu fiksēšanas protokola izstrādi, kas ir brezprecidenta.

Viņi nekad šādu projektu nav veikuši, un ir skaidrs, ka "Apple" ir uzspiedis savu filozofiju par privātumu. [..] Privātuma latiņa šim [tehnoloģiju] standartam ir ļoti augsta. Pat varētu argumentēt, ka tā ir pārāk augsta. Nedaudz vairāk datus atdodot, veselība iestādes varētu strādāt pret vīrusu nedaudz labāk." Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas šāda veida lietotnē izmanto Bērziņa minēto Apple un Google vienoto kontaktu fiksēšanas protokolu. Sadarbība starp abiem tehnoloģiju gigantiem bija nepieciešama, lai iOS un Android operētājsistēmas varētu apmainīties ar unikāliem lietotāju identifikācijas numuriem un piefiksēt tuvos kontaktus. Apple lapā šo tehnoloģiju sauc par "Privacy-Preserving Contact Tracing", jeb par privātumu aizsargājošu kontaktu izsekošanu. Nora Biteniece uzsver, ka Covid-19 krīze ir parādījusi, ka kontaktu fiksēšanas tehnoloģijas var būt arī privātas:

"Es nezinu kā būs nākotnē, bet es domāju, ka ir jāsāk izmantot vairāk tehnoloģijas, nevis lai izsekotu, bet lai padarītu valdības darbu efektīvāku. Pats svarīgākais, kas ir jādara, ir jāsāk pētīt un meklēt veidus kā izstrādāt tehnoloģijas ar privātumu prātā. Pagaidām lielākā daļa tehnoloģiju un tas, uz kā balstās internets, ir cilvēku izsekošana un profilēšana. Manuprāt, ir vairāk jāpēta kā ieviest "edge computing", kas atļautu vairāk datus paturēt uz cilvēku ierīcēm kriptētā formātā. Rietumvalstīm [to valdībām] ir ko mācīties tehnoloģiju attīstības ziņā, ir kur augt, bet ir arī ko piedāvāt, es teiktu, tā saucamo "demokrātisko tehnoloģiju"."

Fangs stāsta, ka Singapūrā 63% aptaujāto uzskatīja kā "privātums un datu aizsardzība nedrīkst kļūt par šķērsli, kad runa ir par cilvēku dzīvībām", savukārt 30% uzskatīja, ka "pandēmijas dēļ nedrīkst ierobežot tiesības uz privātumu". Visi runātāji teica, ka ir par agru spriest vai Covid-19 iemācījis lietotājus būt kritiskākiem pret privātumu, lietojot ērtās Google kartes, kā arī pagaidām neliecina, ka rietumu valstis sākušas pielietot tādas iedzīvotāju izsekošanas metodes kā Ķīnā. Tajā pat laikā visi atzīmēja, ka publiskajā telpā šis jautājums kļuvis aktuāls un tiek meklētas iespējas, kā tehnoloģijas padarīt privātākas. Apple un Google sadarbība varētu būt pirmais globālais precedents.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Inficētās brīvības?
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form