'Inficētās brīvības?' – nabadzība un sociālās atstumtības riski Covid-19 laikā

Raidījumā piedalījās Latvijas Universitātes asociētā profesore Baiba Bela, brīvprātīgo kustības #paliecmājās pārstāve Inese Vaivare un ANO īpašais referents jautājumos par tiesībām uz veselību Dainius Pūras.

Aktuālie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam ir pakļauts katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. 2019.gada rudens "Eirobarometrs" aptaujā 40% Latvijas iedzīvotāju par vēlamajām Eiropas Parlamenta darba prioritātēm nosauca cīņu ar nabadzību un sociālo atstumtību. Tas liecina par problēmas aktualitāti un sabiedrības vēlmi risināt to.

Baiba Bela skaidro, ka nabadzība nav tikai ienākumu nepietiekamība, bet tā ir arī ierobežota piekļuve dažāda veida pakalpojumiem un nespēja uzturēt tādu dzīves standartu tādā līmenī, kas ir noteikta konkrētā sabiedrībā. Viņa norāda, ka Latvija ir starp tām ES valstīm, kas ilgstoši tiek kritizēta par nepietiekamu sociālo atbalstu iedzīvotāju riska grupām. Piemēram, valsts sociālā aizsardzība trūcīgākajiem ir ekstrēmās nabadzības līmenī.

Viens no Latvijai raksturīgākajiem rādītājiem ir Džini koeficients, kas norāda uz ienākumu nevienlīdzīgumu. 2018. gadā turīgāko 20% ienākumi 6,8 reizes pārsniedza trūcīgāko 20% ienākumus. kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Turklāt tas izpaužas pat valsts ietvaros, ja salīdzina Rīgu, Pierīgu un reģionus. Savukārt, ja nevienlīdzību vērtē pēc ienākumu sadalījumu grupām, tad turīgo grupā lielā daļa ir nodarbināto, savukārt trūcīgāko grupā acīmredzami lielākā daļa ir pensionāru, bez darba esošo, nodarbināto un jauniešu, kas ir studenti un skolēni, daļa.

Iedzīvotāju sadalījums ienākumu grupās, % no visiem iedzīvotājiem. Avots: Mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptaujas 2. vilnis

Valsts kontrole šā gada maijā publicētajā ziņojumā secināja, ka valsts un pašvaldību rīcība, nosakot sociāli atbalstāmas iedzīvotāju grupas un sniedzot tām atbalstu, esot nekoordinēta, nereti dublējoša un mēdz būt pat pretrunīga. Atzinumā cita starpā atgādināts, ka Latvijā nav pilnīgu datu par nabadzības riskam pakļautajām personām, piemēram, par no ieslodzījuma vietas atbrīvotām personām, personām ar nepietiekošām, zemām vai darba tirgum neatbilstošām prasmēm utt. Aptaujātie eksperti papildina šo grupu arī ar vientuļajiem vecākiem – pēdējo reizi to uzskaite tika veikta 2011.gadā, kad to skaits bija apmēram 198 000.

Viens no sociālās atstumtības blakusefektiem ir negatīvā ietekme uz personu garīgo veselību. Dainius Pūras atzīmēja, ka savā amatā, īpaši pandēmijas laikā, saskārās ar valdību lēmumiem, kas diskriminē citas iedzīvotāju tiesības uz veselību. Viņš uzsvēra, ka, glābjot vienas personu grupas, nedrīkst piemirst par citu cilvēku veselības problēmām.

Covid-19 ietekmē sociālā palīdzība bija nepieciešama arī tiem cilvēkiem, kas līdz šim spēja tikt galā patstāvīgi. Inese Vaivare atzīmē, ka #paliecmājās iniciatīva parādīja, cik dažādas ir cilvēku grupas, kurām palīdzība var būt nepieciešama, taču nereti cilvēkiem bija bailes un kauns prasīt palīdzību, jo cilvēki sevi neidentificē ar lūdzējiem pēc palīdzības.

Kaut arī ārkārtējā situācija ir beigusies, atklāts ir jautājums par to, kā Covid-19 ietekmēs ekonomiku un sociāli mazāk aizsargātās grupas. Eksperti uz to raugās ar piesardzību, salīdzinot situāciju ar 2008.gada krīzi, kad trūcīgo skaits palielinājās tikai pēc viena-diviem gadiem. Vaivare norāda, ka tādā gadījumā pagājušā gada beigās apstiprinātie jaunie grozījumi par bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma samazinājumu un izmaksājamo apmēru varētu nākotnē būtiski ietekmēt ievainojamo nozaru darbiniekus.