Inteliģences pārstāvji nosūta vēstuli premjeram, prezidentam un Saeimai par grautiņu Vecrīgā

Latvijas pilsoņi!

Šorīt mēs pamostamies citā Latvijā, nekā vakar no rīta, lai gan debesis pār Latviju ir tās pašas, un arī Saeima nav atkāpusies.

13.janvārī Doma laukumā sapulcējušies pauda lielu neapmierinātību ar pašreizējo situāciju un nav ne mazāko šaubu, ka viņiem pievienojās tie simti tūkstoši, kuri sekoja notikumiem ar Latvijas radio palīdzību un, skatoties TV aktuālos raidījumus. Doma laukumā izteiktās prasības vismaz pagaidām nav atstājušas redzamu iespaidu uz varas pārstāvjiem. Kā Latvijas tauta jau paradusi, komunikācija starp varu un vēlētājiem nedarbojās arī šajā dramatiskajiem notikumiem pilnajā vakarā. Vara joprojām nav izdzirdējusi savus vēlētājus.

Vispārsteidzošākais vakar vakarā bija tas, ka šādā dramatiskā brīdī klusēja iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, kurš atteicās sniegt komentārus Latvijas TV. Pašā vakarā viņš saņēmās un paziņoja, ka Pabriks ir nelietis.

Aicinām Ministru prezidentu nekavējoši atbrīvot iekšlietu ministru, jo viņš nespēja nodrošināt Saeimas drošību, kaut gan mītiņa prasība attiecās tieši uz Saeimu, un policijai jau iepriekš bija zināms, ka atsevišķi elementi aicina uz vardarbību.

Policijas vadība skaidroja, ka ūdensmetēji netika lietoti, jo nekas nopietns nenotika. Ja policijas apmētāšana ar akmeņiem un uzbrukums neatkarīgas valsts Parlamentam nav nopietns gadījums, tad kas ir nopietns gadījums? Kādam nolūkam tādā gadījumā bija sagatavoti ūdensmetēji?

Nav izprotams, kāpēc policisti šķita apmulsuši un tikai sekoja notikumiem. Kādas pavēles bija saņēmuši policisti un vai vispār bija kādas pavēles?. Kāpēc tūlīt neaizturēja agresīvākos uzbrucējus? Kāpēc nebija iepriekš sagādāts transports viņu aizvešanai? Kāpēc pūli neviens neuzrunāja un skaļrunī neaicināja izklīst?

Mēs pieprasām, lai vakardienas notikumus izmeklētu neatkarīga komisija, kurā piedalītos arī opozīcijas partijas un neatkarīgi drošības speciālisti no ārzemēm.

Katru gadu 16.martā pie Brīvības pieminekļa ir vismaz desmit reižu vairāk policistu, nekā varēja redzēt Doma laukumā un ap to, kaut arī šoreiz runa bija par mūsu cilvēku un mūsu Saeimas drošību. Latvija spēja nodrošināt drošību arī NATO samita un ASV prezidenta viesošanos laikā un pamatoti ar to lepojas.

Tagad vara vakarvakara nekārtībās grib vainot opozīciju. Jebkuram domājošam cilvēkam, kas sekoja notikumiem ir skaidrs, ka šīs nekārtības nedrīkst izmantot, lai ierobežotu demokrātiju un tās izpausmes, kaut arī tas liktos ļoti vilinoši. Mierīgās demonstrācijas prasības joprojām ir spēkā!

Mēs aicinām premjerministru pārdomāt savus steigā izteiktos apgalvojumus par demokrātijas procesiem mūsu valstī. Kā pierāda cilvēces vēsture, demokrātija ir nepieciešama, lai sabiedrība attīstītos harmoniski un tās locekļiem būtu vienlīdzīgas iespējas. Demokrātija ir viena no lielākajām vērtībām, par kuru cīnījušās daudzas tautas un nācijas visā pasaulē. To darījām arī mēs - 1918. gadā un arī 1991.gadā, kad Ministru prezidents vēl bija kopā ar savu tautu. Nevar pieļaut, ka varas politiķi turpina spēli savās interesēs, uz kārts liekot vienu no lielākajām mūsu valsts vērtībām - demokrātiju.

Doma laukumā un Vecrīgā redzētais liek uzdot jautājumu par to, kam šāda vardarbība būtu bijusi izdevīga? Kāpēc jau iepriekšējā vakarā bija zināms par iespējamajiem grautiņiem? Kāpēc policijas rīcība nebija atbilstoša situācijai?

Ilze Aizsilniece

Jānis Bankovičs

Māra Ķimele

Ingrīda Meierovica

Uldis Mitenbergs

Dita Rietuma

Anita Šaumberga

Inga Štālhuta

Pēteris Vasks

Anna Žīgure