Savulaik lepnā jūgendstila daudzdzīvokļu ēka jau kopš 90. gadiem stāv tukša un ik pa brīdim - arī tagad pēc spēcīgā vēja plosīšanās - iekļūst preses slejās, jo, pamazām sagrūstot, apdraud garāmgājēju drošību. Kaut Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs to ironiski dēvē par Rīgas graustu vizītkarti, laikraksta aptaujātās amatpersonas uzskata - viss, ko varēja izdarīt, ir izdarīts. Īpašniekiem varot likt tikai atkal salabot dekoratīvo sietu un novērst bīstamību, bet jebkāda tālāka sakopšana atkarīga no viņu labās gribas.
Tikai 2008. gadā pēc ilgstošiem pūliņiem pašvaldībai izdevies panākt, ka ēka tiek iekonservēta un pārklāta ar dekoratīvo sietu, lai nebojātu pilsētas ainavu. Pēc tam amatpersonas apmierinātas teica - vairs nekādu bīstamību tā apkārtējiem nerada.
Ēkas autors ir viens no ražīgākajiem latviešu arhitektiem Konstantīns Pēkšēns. Kopš 90. gados sāktās denacionalizācijas ēka stāv tukša un kļuvusi par narkomānu un bezpajumtnieku iecienītu patvērumu. Zemesgrāmatā uzrādās, ka nama īpašnieki uz pusēm ir Igaunijas uzņēmējs Tomass Tols un kāda Ludmila Baumane. Tas arī pagātnē bieži bijis arguments, kāpēc ēka stāv pamesta, - īpašnieki nevarot vienoties, ko ar to darīt tālāk.
Pēc neoficiālas informācijas, Baumanei piederošā daļa nesen pārgājusi Tola īpašumā, lai arī tas vēl nav ierakstīts zemesgrāmatā. Meikšāns to atteicās komentēt.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas nodaļas priekšnieks Jānis Asaris Dienaipastāstīja, ka vēl pagājušogad mājā bijusi pārbaude un, kā par brīnumu, tās iekšējās konstrukcijas izrādījušās gana labā stāvoklī, līdz ar to ēka iekonservēta teorētiski var stāvēt vēl gadiem ilgi.
Viņš atzīst, ka tīri teorētiski valsts varētu mēģināt sākt mājas pārņemšanas procedūru, jo tā ir kultūras piemineklis, bet nedomā, ka tā būtu brīnumnūjiņa, ar ko problēmu atrisināt. "Jautājums par šādiem objektiem ir - kas tad ar viņiem kaut ko darīs? Arī valstij un pašvaldībai ir gana daudz ēku, kas stāv tukšas," viņš norāda. Starp Rīgas graustiem atrodami vairāk nekā 10 oficiāli atzītu kultūras pieminekļu.
Savukārt Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs pirmdien ir sasaucis darba sanāksmi pie grausta Marijas ielā 6, lai klātienē novērtētu grausta stāvokli un izlemtu jautājumu par tālāko rīcību ar to, portālu "Delfi" informēja Rīgas domē.
Sanāksmē aicināti piedalīties grausta īpašnieki, Īpašuma departamenta speciālisti, pārstāvji no Rīgas pilsētas Būvvaldes, Rīgas Austrumu izpilddirekcijas , kā arī Rīgas domes Satiksmes departamenta.
Pēc vētrām pēdējās nedēļas laikā būtiski ir pasliktinājies nekustamā īpašuma Rīgā, Marijas ielā 6, tehniskais stāvoklis, tas rada bīstamību garāmgājējiem un sabiedriskajam transportam. Par to Rīgas domes Īpašuma departaments īpašniekiem nosūtīja vēstuli ar lūgumu nekavējoties rīkoties un sakārtot nekustamo īpašumu. Bet tā kā atbilde līdz šim nav saņemta, tika nolems sasaukt šādu operatīvo sanāksmi.
Jau ziņots, ka Graustam pašā Rīgas centrā, Marijas un Elizabetes ielas krustojumā, ceturtdien ziemas vētrās saplosīts dekoratīvais pārsegs, un tagad no drūpošā nama trešā stāva loga karājas vairāki koka gabali, apdraudot garāmgājēju drošību, vēstīja aģentūra LETA. Viens koka gabals trešdien dienas vidū ar skaļu troksni nogāzās kādai garāmgājējai pie kājām, bet pārējie dēļu gali joprojām bīstami svārstās ārā pa trešā stāva logu.
Ēkas dekoratīvo pārsegu jau iepriekš bojājis stiprais vējš, taču 27.decembra vētrā tas saplosīts pavisam. Ēkas īpašnieki to vēl nav nomainījuši vai salabojuši, tāpēc tas kā maiss plīvo pār garāmgājēju galvām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
