"Žēl, ka pašreiz izglītībā notiek ugunsgrēku dzēšana, nevis perspektīvu iezīmēšana," teica arodbiedrības priekšsēdētāja.
Pašreizējā izglītības un zinātnes ministra Māra Vītola darbību viņa vērtē kā labdabīgu - "cilvēks ir gribējis darīt, bet vai nu viņa nezināšanas dēļ, vai nespējas "tik ātri ielekt", viņš ir dabūjis daudz punu", klāstīja Harbaceviča, novēlot viņam veiksmi turpmākajā darbībā.
Latvijas Medicīnas akadēmijas rektors un Rektoru padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra stāstīja, ka nepieciešams ministrs, kurš vairāk un profesionālāk orientētos augstākajā izglītībā un zinātnes jomā. Arī viņš uzsvēra, ka pašreiz nevar nosaukt kādu konkrētu kandidātu, tomēr apliecināja, ka premjeram un izglītības ministram jābūt no vienas partijas.
"Tam ir jābūt cilvēkam ar izpratni augstākajā izglītībā un zinātnes jomā," domā rektors.
Kā pozitīvu viņš vērtēja bijušā ministra Jāņa Gaigala darbību. Viņš ir sakārtojis profesionālās izglītības jomu. "Ja viņš spēja sakārtot vienu jomu, tad kādēļ nevarētu sakārtot arī citas," pauda Vētra.
Savukārt Gaigals sacīja, ka viņam vēl neviens šo amatu nav piedāvājis un pašreiz būtu pāragri par to spriest. Ja tomēr oficiāli viņam piedāvātu šo amatu, tad viņam būtu vairāki priekšnoteikumi premjeram, lai atkārtoti pieņemtu ministra amatu.
Gaigala pārliecība ir tāda, ka izglītības un zinātnes jomas ir ļoti plašas un viens pats ministrs ar to nevar tikt galā lielā darba apjoma un problēmu dēļ. Tādēļ par šīm jomām būtu jārūpējas "vismaz vienam valsts ministram", nododot dažādas sfēras viņa paspārnē.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Jānis Eglītis arī atzina, ka ministram jāpārredz visa izglītības sistēma kopumā. Nākamajam ministram būtu nepieciešama pieredze, kā arī jāorientējas gan augstākajā, gan profesionālajā un vidējā izglītībā.
"Vismaz divās jomās ministram vajadzētu orientēties," sacīja Eglītis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
