Rajonu un pilsētu pašvaldības, modelējot skolu tīklu pēc finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" ieviešanas, reģiona skolām prognozē dažādus likteņus - dažām skolām naudas būs vairāk nekā līdz šim, kamēr, piemēram, vietām Latgalē, naudas pietrūks vairākiem desmitiem skolu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Izglītības pārvaldēm skolu tīkla modelēšana jāpabeidz līdz 2.martam, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) iesniedzot izglītības iestāžu attīstības plānu attiecīgajā teritorijā. Kamēr lielākā daļa izglītības pārvalžu galīgos aprēķinus sola pabeigt nākamnedēļ, daļā rajonu tie jau ir veikti.

No reģioniem, kuri savus aprēķinus jau pabeiguši, visdrūmākās prognozes izskan saistībā ar topošā Rēzeknes novada skolām, kur, kā atzīst Rēzeknes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska, likvidācija varētu draudēt 26 mazajām skolām, kuras nevarēs samaksāt pedagogiem par darbu.

Viņa norāda, ka būtiska topošā novada problēma ir tā, ka tajā nav nevienas pilsētas un nav arī lielo "donorskolu", kurām piešķirtais finansējums varētu būt lielāks nekā līdz šim un kuru novada vadība varētu novirzīt mazajām skolām. "Nevar piemērot vienus un tos pašus kritērijus Rēzeknes novadam un, piemēram, Ludzas novadam, kurā ir arī pilsēta," viņa uzsver.

Bet līdz ar jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu pedagogu darba likmes samazināsies arī 22 Ludzas rajona skolām, likmju skaitam palielinoties tikai četrām skolām pastāstīja Ludzas rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Anita Sergejeva. Tas nozīmē, ka arī šajā rajonā noteiktu skolu skaitu varētu nākties slēgt, lai gan pašreizējo pašvaldību vadītāji pret to iebilst.

Tomēr situācija ir nopietna ne tikai Latgalē - cerību, ka ministrija pārskatīs koeficientus, pēc kuriem tiek piešķirts likmju skaits, izteica arī Kuldīgas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Ķīvītis. Ja šādu izmaiņu nebūs, viņš prognozē sāpīgu skolu tīkla optimizāciju topošajos Skrundas un Kuldīgas novados, kuros daļa no pagastiem jau tagad palikusi bez skolām.

Savukārt Liepājas rajona Izglītības pārvalde sarēķinājusi, ka ar jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu nopietnas problēmas būs topošajam Rucavas novadam, kurā ir divas pamatskolas ar skolēnu skaitu zem 100 bērniem, Durbes novadam, kurā darbojas trīs mazas skolas ar 50 bērniem un viena vidusskola ar 164 bērniem, kā arī Priekules novadam, kur ir viena vidusskola ar 373 audzēkņiem un četras pamatskolas, kurās ir mazāk nekā 100 skolēnu.

Arī Tukuma rajona Izglītības pārvalde secinājusi, ka jaunais finansēšanas modelis samazinās pedagogu darba likmju skaitu 17 no rajonā esošajām 27 skolām - deviņās no 16 topošā Tukuma novada skolām, piecās no sešām topošā Kandavas novada skolām un trijās no četrām Smārdes novada skolām.

Vienlaikus izglītības pārvalžu vadītāji ir nobažījušies par to, vai, ņemot vērā ekonomisko krīzi valstī, solītā finansējuma apmēra vietā, ar ko pārvaldes rēķinājušās, veicot skolu tīkla virtuālo modelēšanu, reāli piešķirtais finansējuma apmērs nebūs mazāks.

Kā norādīja Bauskas rajona Izglītības pārvaldes direktore Aija Spriņķe, pašreizējie aprēķini liecina, ka pedagoģisko likmju apmērs arī pēc jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas rajonā saglabātos līdzšinējā apmērā vai pat palielinātos, taču reālā situācija ir tāda, ka jau šobrīd rajonā no ministrijas saņemtās mērķdotācijas ir nepietiekamas un skolām jau šobrīd jādomā, uz kā rēķina ekonomēt, vai arī jāsamazina skolotāju atalgojums.

Pašvaldības prognozē, ka, lai nodrošinātu vairāku izglītības iestāžu turpmāko darbību, nāksies pārskatīt skolu administrācijas likmes vai pat atlaist administratīvos darbiniekus, atteikties no psihologiem, logopēdiem un citiem atbalsta darbiniekiem, nodrošinot tikai pamata mācību plāna realizāciju.

Izglītības pārvalžu vadītāji nav arī pārliecināti, vai ministrija ņems vērā atsevišķu reģionu specifiku un pašvaldību vadītāju mēģinājumus atrast kompromisu, lai likmju samazinājums nebūtu tik traģisks un skolas nenāktos slēgt. "Ministrija prasa sausus skaitļus, un tas rada jautājumu, vai vispār tiks pieļauti kādi kompromisi," norāda Ķīvītis.

Savukārt paši skolotāji laukos jau izteikuši apņemšanos strādāt arī par mazāku atalgojumu, lai skolu nenāktos slēgt. Viens no piedāvājumiem ir arī piemērot skolotāju atalgojumam koeficientu atkarībā no skolēnu skaita klasē.

"Nav tik vienkārši nedz atvērt, nedz aizvērt skolu," uzsver Liepājas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Zigmunds Cinkus, "turklāt, ņemot vērā esošo situāciju valstī, skola mazajos pagastos tomēr ir darbavieta, to nevar uzreiz slēgt un likvidēt."

Turklāt, kā uzsver izglītības pārvalžu vadītāji, arī daudzās mazo skolu ēkās ir investēti līdzekļi, tostarp ieguldīti Eiropas Savienības līdzekļi, tās uzlabojot un modernizējot, lai tās varētu pilnvērtīgi izmantot mācību darbam. "Arī atstājot šīs ēkas tukšas, pašvaldībām būs izdevumi, jo tās būs jāapsilda un jāapsaimnieko," norāda Tukuma rajona Izglītības pārvaldes vadītāja.

Satraukums skolās šobrīd ir liels, norāda izglītības pārvalžu vadītāji, un saskaņā ar skolu direktoru teikto gaisotne skolotāju istabās ir nepanesama. Viņi uzskata - ja skolas nolemts likvidēt, tas pašvaldībām jāizlemj un jāpaziņo iespējami ātri, taču, visticamāk, līdz pašvaldību vēlēšanām neviens neizvēlēsies pieņemt šādus nepopulārus lēmumus.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) iepriekš norādīja, ka skolu liktenis izšķirsies dažu mēnešu laikā, ko veicinās pašreizējā ekonomiskā situācija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form