Lai gan jau pirms četriem gadiem Saeima pieņēma likumu par izglītības inovāciju fonda izveidi, tikai šā gada valsts budžetā tā darbībai pirmoreiz atvēlēta nauda. Taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to joprojām nav izmantojusi un finansējums, kas paredzēts jaunāko zinātnes atzinumu un moderno tehnoloģiju ieviešanai izglītībā, kā arī jaunu mācību līdzekļu izstrādei, pašlaik karājas gaisā, vēsta laikraksts "Diena".
Latvijas Pedagogu domes (LPD) deleģētais fonda padomes loceklis Andrejs Mūrnieks laikrakstam stāsta, ka izglītības inovācijas ir plašs jēdziens, kas var sevī ietvert, piemēram, jaunu mācību metožu izstrādi, jaunu uzdevumu krājumu vai kāda neparasta olimpiāžu uzdevuma sagatavošanu. Viņš piebilst, ka mūsdienās sevišķi būtiski esot domāt arī par datorizētiem mācību līdzekļiem.

Pašreizējā politika paredz finansējuma piešķiršanu pašvaldībām jaunu mācību grāmatu iepirkšanai, cerot, ka tirgus pats visu noregulēs un izdevniecības pašas ieguldīs inovācijās. Taču tā nenotiek — izdevniecībām tas pašlaik nav izdevīgi, saka Mūrnieks.

Šogad "ir noticis brīnums", jo izglītības inovāciju fonda izveidei un darbībai šī gada budžetā piešķirti 100 tūkstoši latu, stāsta Mūrnieks, paskaidrojot, ka "šī summa nav liela, bet tā dotu ļoti lielu ieguldījumu tieši izglītības kvalitātē". Taču jau pusgadu "nekas nenotiek, lai šo fondu iedarbinātu". Savukārt no IZM amatpersonām pedagogi saņemot nemitīgus solījumus: "Labi — dibināsim."

IZM Politikas koordinācijas departamenta direktore Elīna Petrovska gan norāda, ka pašlaik visi attiecīgie dokumenti ir iesniegti Valsts kancelejā, kur gaida kārtu izskatīšanai valdībā. Taču pašreizējo kavēšanos viņa pamato ar nepietiekamo finansējuma apjomu, jo naudas pietiekot tikai, lai fonds varētu sākt darboties no septembra. Tāpēc IZM grasās vērsties pie Finanšu ministrijas, lai tā nākamajā gadā vismaz trīskāršotu fonda finansējumu, citādāk tas nevarēs funkcionēt, stāsta E.Petrovska. Tam gan nepiekrīt izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS), kura atzīst, ka valsts finansējumam būtu jāveido tikai pašu izglītības inovāciju fonda kodolu, jo patlaban ministrijas galvenā prioritāte ir pedagogu algas. Tāpēc, pēc viņas domām, IZM jāmeklē iespēju piesaistīt citus finansējuma avotus, piemēram, no Eiropas Savienības fondiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit