IZM konstatē otrgadniekos ieskaitītus uz ārzemēm izbraukušus skolēnus  (19)

Rudens brīvlaikā IZM aptaujājusi vispārizglītojošās skolas. Informāciju sniegušas astoņas republikas pilsētas, izņemot Jūrmalu, un 78 novadi. Pašvaldības sniedza datus par otrgadniekiem un trešgadniekiem, turklāt dažas skolas un novadi arī dalījās pieredzē un pārdomās par to, kā novērst skolēnu atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē vai kā iespējams iztikt bez šādas metodes.

IZM veiktā skolu aptauja parādījusi, ka patiesais otrgadnieku skaits ir mazāks. Apmēram puse no viņiem nemaz skolā nav gājuši, jo visbiežāk Valsts izglītības informatizācijas sistēmā (VIIS) ir ieraksts "izbraucis uz ārzemēm". Ja vecāki nav godprātīgi uzrakstījuši skolai iesniegumu par aizbraukšanu, skolēnu obligātajā izglītības vecumā no skolas izslēgt nedrīkst, un viņš nonāk otrgadnieka statusā, kaut gan skolā nemaz nav un nepietiekamus vērtējumus nav saņēmis, jo nav saņēmis nekādus vērtējumus.

IZM uzsver, ka otrgadnieku skaits pēdējos piecos gados ir palicis vidēji 2,4% līmenī no kopējā skolēnu skaita. Taču, izrēķinot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotos datus par skolēnu skaitu mācību gada sākumā un otrgadnieku un trešgadnieku skaitu mācību gada sākumā, 2010./2011.mācību gada sākumā otrgadnieku un trešgadnieku īpatsvars kopējā skolēnu skaitā bija 3,55%.

"Ja 2009./2010.mācību gadā otrgadnieku skaits būtiski samazinājās, tad pagājušajā gadā tas atkal ir pieaudzis, īpaši 1.klasē un 9.klasē. Otrgadnieku skaita pieaugumu par 260 bērniem 1.klasē 830 skolās daļēji skaidrojams ar to, ka Saeima 2009.gada krīzes vasarā izslēdza no likumu obligāto 5-6 gadīgo bērnu sagatavošanu, vienlaikus klīstot baumām, ka skolā būs jāiet no sešiem gadiem. Daži vecāki pārsteidzās un aizveda uz skolu pārāk jaunus bērnus. Kad Saeima 2009.gada decembrī atjaunoja obligāto sagatavošanu skolai, vecāki paši lūdza saviem bērniem "otru iespēju"," skaidroja IZM Komunikācijas nodaļā.

Tomēr, neraugoties uz minēto, otrgadnieku skaits kopumā nav apmierinošs, atzīst IZM ierēdņi. Lai situāciju uzlabotu, IZM sadarbībā ar pedagogiem meklēs citas pedagoģiskā darba metodes. Ir veikta skolu aptauja, kas rāda, ka bērnu atstāšana uz otru gadu 1.klasē nav efektīva, jo trešā daļā no šiem bērniem līdz 6.klasei uz otru gadu ir palikuši atkārtoti. Nepieciešama ātrāka reakcija uz skolēna problēmām mācību procesā, kā arī mērķtiecīgi atbalsta pasākumi ilgstošākā laika periodā, Tā kā vidēji skolā ir neliels skaits otrgadnieku, tas neprasa milzīgus finanšu ieguldījumus, drīzāk skolēnu, vecāku un pedagogu attieksmes maiņu, uzsver IZM speciālisti.

IZM kopā ar pašvaldību izglītības speciālistiem pašlaik ir izstrādājusi jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu par obligātajām prasībām skolēnu uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs. Noteikumu projektā plānots noteikt, ka 1.-4.klasē, kā arī 10.-12.klasē uz otro gadu skolēnu neatstāj, bet visos gadījumos, ja mācībās nav veicies, obligāti ir papildu mācību pasākumi pēc mācību gada beigām, iespēja kārtot pēcpārbaudījumu, individuāls atbalsta pasākumu plāns mācību grūtību novēršanai. Atstāt uz otru gadu varēs tikai īpašos izņēmuma gadījumos pēc kompleksa skolēna sasniegumu izvērtējuma. Plānots noteikt, ka uz trešo gadu neatstāj vispār. Izmaiņas attiektos ne ātrāk kā uz 2012./2013.mācību gadu, uzsver IZM.

Uz jautājumu, vai IZM ir aprēķinājusi, cik lieli valsts budžeta līdzekļi tiek tērēti atkārtotai skolēna mācīšanai, tā atbildēja, ka to nav darījusi, piebilstot, ka saistībā ar pedagogu darba samaksu šādus aprēķinus veikt ir vienkārši, zinot naudas summu, kas gadā "seko vienam skolēnam". 2010./2011.mācību gadā vienam skolēnam sekoja 678 lati. Pēc CSP datiem 2010/2011.mācību gada sākumā valstī bija 8133 otrgadnieku un trešgadnieku. Tas nozīmē, ka no valsts budžeta skolotāju algām vienu skolēnu atkārtotai mācīšanai tika tērēti 5,5 miljoni latu. Taču jāņem vērā, arī pašvaldību finansējums skolas uzturēšanai, kā arī vecāku finansējums.

Šī gada sākumā Eiropas Komisija publicēja jauno "Eurydice" tīkla pētījumu "Mācību gadu atkārtošana obligātajā izglītībā Eiropā: normatīvais regulējums un statistika", kurā aicināts skolēna atstāšanu uz otru gadu Eiropas valstu skolās skatīt plašākā pasākumu kontekstā cīņā pret neefektīvu skolu darbu un priekšlaicīgu mācību pamešanu.

Pētījumi pierāda, ka ilgtermiņā to skolēnu sekmes, kuriem bija jāatkārto kāds mācību gads, ir sliktākas nekā tiem, kuru izglītībā šī metode netika piemērota, tāpēc izglītības speciālisti un pedagogi tika aicināti izvērtēt šīs sekmju uzlabošanas metodes efektivitāti.