Likumprojekts paredz, ka informācijas tehnoloģiju drošība jāpārvalda tā, lai varētu savlaicīgi prognozēt un novērst apdraudējumus, kā arī pārvarēt tos un novērst sekas. Tāpat noteiktas informācijas tehnoloģiju drošības organizācijas svarīgākās prasības, kas jāievēro, lai sabiedrība ikdienā varētu saņemt būtiskus pakalpojumu, piemēram, lietot internetu, saņemt banku pakalpojumus un tamlīdzīgi, informē ministrija.
Paredzēts, ka jaunais regulējums attieksies uz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī uz komersantiem, kas sniedz sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, izmantojot informācijas tehnoloģijas. Likumprojektā noteikta arī to pienākumi un atbildība.
Tāpat likumprojekts paredz izveidot Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju, kas pārraudzītu notikumus elektroniskās informācijas telpā, novērstu incidentus un to sekas, uzturētu aktuālo risku datubāzi, veiktu pētniecisko darbu, organizētu izglītojošus pasākumus un tamlīdzīgi. SM uzsver, ka netiks veidota jauna iestāde, bet gan struktūrvienība tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā, ko noteiks Ministru Kabinets. Struktūrvienība pildīs arī nacionālās datoru drošības incidentu reaģēšanas vienības funkcijas, kuras pašlaik pilda VAS "Valsts informācijas tīkla aģentūra" struktūra.
Likumprojektā noteikta arī rīcība informācijas tehnoloģiju drošības apdraudējuma gadījumā.
Likuma projekta sākotnējo redakciju izstrādājusi Satiksmes ministrija sadarbībā ar Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju nozares konsultatīvo padomi drošības jautājumos, pamatojoties uz valdības uzdevumu pēc datu noplūdes no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).
Tā kā šāds "jumta" likums ir ļoti būtisks un nepieciešams, tas tālākai virzībai nodots Saeimas Nacionālās drošības komisijai, nevis, kā ierasts, apspriests arī Ministru kabinetā. Saeimas Nacionālās drošības komisija likumprojektu precizēja, pašlaik to izskata arī parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Nacionālās drošības komisija.
Jau vēstīts, ka Latvijas Universitātes pētnieks Ilmārs Poikāns jeb Neo pērn rudenī, izmantojot drošības "caurumu" VID EDS, ieguva aptuveni 7,5 miljonus dokumentu, kas satur gan ziņas par personu atalgojumu, gan uzņēmumu finanšu rādītājiem. Pēc šī notikuma valdība uzdeva sakārtot valsts pārvaldes IT drošības jautājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
