AFI
Foto: Inese Voika

Pētnieku grupa visvairāk slēptās politiskās reklāmas pirms marta pašvaldību vēlēšanām konstatējusi Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT), savukārt no preses izdevumiem visvairāk "aizdomīgu gadījumu" konstatēts krievu valodā iznākošajos laikrakstos, kā arī "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" (NRA).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Delnas" vadītāja Inese Voika uzskata, ka Latvijā pirms gaidāmajām 8.Saeimas vēlēšanām ir nepieciešams izveidot institūciju, kas "iespējamo strīdu gadījumā priekšvēlēšanu kampaņas laikā spētu izšķirt tos un pateikt - lūk, tā ir politiskā reklāma un tā nav".

Par to liecina sabiedrības par atklātību "Delna" un Sorosa fonda projekta "Atklātība politisko partiju finansēšanā" ietvaros veiktie divi pētījumi par slēpto reklāmu presē un televīzijā, ar kuru rezultātiem otrdien iepazīstināti žurnālisti.

Viens no pētījuma autoriem Rikards Berugs pastāstīja, ka, analizējot slēpto reklāmu televīzijas kanālos, pavisam ierakstītas 111 trīsstundu kasetes kopā aptuveni 20 tūkstošu minūšu garumā. Ļoti daudz slēptās politiskās reklāmas konstatēts LNT un LTV2 raidījumos, TV3 bijuši nedaudzi slēptās politiskās reklāmas gadījumi, savukārt LTV1 slēptās politiskās reklāmas bijis maz.

Pētījuma autori secina, ka LTV1 ir veiksmīgi ievērojis žurnālistikas ētikas principus priekšvēlēšanu laikā. Autori norāda - lai neradītu aizdomas par godīgumu LTV1 raidījumos, jebkāda politiskā reklāma tika atdalīta no programmas ar labi redzamu un saprotamu uzrakstu - "Apmaksāta politiskā reklāma".

Savukārt LNT raidījumos kopumā konstatēti 109 gadījumi, kurus varētu uzskatīt par pārkāpumiem, LTV2 - 78 gadījumi, TV3 - 15 gadījumi un LTV1 - 13 gadījumi. Procentuāli no atklāto pārkāpumu skaita 51% gadījumu tas bijis LNT ēterā, 36% - LTV2, 7% - TV3, bet 6% - LTV1. Autori uzskata, ka minētie gadījumi norāda uz būtisku žurnālistikas profesionālo un ētikas principu pārkāpšanu, kas var būt gan raidījuma uzpirkšanas, gan žurnālistu neprofesionalitātes rezultāts.

Pārkāpumi televīzijās iedalīti trīs kategorijās, proti, pirmā pārkāpuma pakāpe norāda uz pārkāpumiem, kas atrodas robežās starp atļauto un neatļauto un bieži var būt izskaidrojami ar žurnālista neprofesionalitāti, otrā pakāpe norāda uz neapšaubāmu pārkāpumu, savukārt trešā pakāpe norāda uz smagu pārkāpumu.

Savukārt otrā - laikrakstu - pētījumā pavisam konstatēti 232 aizdomīgi materiāli, pavēstīja pētniece Nellija Ločmele, kādreizējā "Dienas" žurnāliste. Lielākā daļa - 189 - no šiem materiāliem ir kandidātu vai sarakstu nomelnojoši, vienpusīgums vai nekritiskums konstatēts 25 materiālos, bet 18 gadījumos vienā materiālā konstatētas abas minētās pazīmes.

Piemēram, krievu valodā iznākošais laikraksts "Panorama Latvii" pārsvarā rūpējies par apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) publicitāti, avīzē "Čas" visbiežāk pozitīvi materiāli parādījušies par PCTVL un Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Trešajā vietā ir "Neatkarīgā Rīta Avīze", kuras raksti visbiežāk bijuši vērsti pret Tautas partiju vai arī skāruši savienību "Latvijas Ceļš".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form