J. S. Gaujmalietis: Mazā Londona grib godam sagaidīt malenkij Abramovich un Pjotr Amen  (15)

Kamēr Filipīnās taifūns, Stokholmā kolotuns, bet Latvijā Balvi bija nošķirti no ārpasaules vēl vairāk kā pirmatnējās ciltis Amazones džungļos, tauta adventes vainagā iededzināja pirmo sveci. Pat cienīgtēvs Vanags, kas nebija pakļauts celibātam nopriecājās par šī laika seksualitāti – visu mēnesi acis priecēs vainadziņš, kurā ik pa reizei varēs ielikt kādu svecīti. Un tā, kamēr sagaidīs vecīti!

Sprūdžs atriebj par parteigenosse

Sestdienas rītā visa valsts kā plāksteris pie brūces vai bērzu lapa pirtī pie pakaļas pielipa pie visa veida medijiem. Nevis lai atklāsmē klausītos "Sestdienas rītu", bet jaunumus no "Vienaldzības" kongresa, kas notika Ļeņina ielā 1. Lai netālu sēdošais Nils pakausī jau jūt Sarmītes auksto dvašu. Īpaši iespaidīgs izskatījās prezidijs, ko varētu nosaukt par "Bearburger" – lācītis bija iespiests starp divām female un visu laiku kautri smaidīja. Šoreiz vadlīnijās nebija runu par mēslu dakšām vai pingvīniem. Tomēr, paturot vadošās un valdošās partijas stilu, visai valstij ieteica no atvilktnēm, plauktiem un kastēm izņemt siltu veļu. "Būs barga ziema un vajag silti saģērbties," pirms 65 gadiem teica Kalnbērziņš un tagad, citējot vadošās partijas vadmotīvu, mudināja bezpartijiskais Bērziņš. Nilam no tā gan ne silts, ne auksts, jo sestdienās viņš atpūšas un pat Muri un Vasju baro citi.

Neprognozēts zibenspēriens sniegputenī trāpīja Gidrometcentru. Sprūdžs saņēma no partijas biedrenes Kukules Sondores Pierinkevičas neapmierinātu sms un pikti nodomāja: "Kurš tad spētu viņu apmierināt! Es toč ne – man ir sava džāra!". Taču skaļi to neteica, jo lietas būtība bija pavisam citur. Šī no rīta bija aizgājusi uz ministriju tik smalkos zābaciņos, bet sniega žļurgā tie galīgi izžļurga. Līdzi arī 500 eiro. Un tad, lūk, spēriens trāpīja pašu Leitasu, kam tika izteikta absolūta neuzticība. Nemākulīgu prognozēšanu viņš gan ātri atvairīja, pasakot, ka sniegs tika prognozēts jau pirms trijām dienām, taču tad viņam tika piešūta tualetes papīra, zīmuļu, pavadzīmju, termometru, barometru, dozimetru u.c. neuzskaite. Lieta bija darīta.

Sprūdžs tādā veidā kaut nedaudz atspēlējās par it kā partijas biedru, bet nebiedru Ķīli, kam neuzticību bija paspējuši izteikt visi, kam pat bija iedzimts slinkums, par tiem, kam nebija, nemaz nerunājot. Pat premjers beidzot sadūšojās un pateica, ka ministrs tikai vāvuļojot un vāvuļojot Kembridžas stilā. Šī saņemšanās premjeram gan bija prasījusi tik daudz iekšējā spēka un enerģijas, ka nācās iegulties slimības gultā. Tas vislielāko prieku raisīja Ne-labklājības ministrijā, jo viņu šefene atkal jutās kā pirmā vecene ne tikai Kalnciema ielā.

Sprūdžs atspēlējās arī par partijas biedru Kozlodojevski, ko zem sitiena jau labu laiku atpakaļ bija nolikusi Pētersone-Godmane-neo-Sudraba. Neviens vairs netika skaidrībā ar radariem – cik to ir, kur tie ir, kam tie īsti pieder. Vienīgais, kas bija acīmredzams – kurā kasē iekrīt soda nauda. Un tad tika pieņemts lēmums radarus kopā ar konfiscētajām cigaretēm, šņabi, kokaīnu un ar mēri slimajām cūkām sasmalcināt un sadedzināt. Bet policistiem no jaunā gada ne vien izsniegt papildu zižļus, bet arī hronometrus, logaritma lineālus un kalkulatorus, lai varētu aprēķināt ātrumu. Bet aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien... kvītis, ko "Vitronic Teivanic Titanic" ne par kādu naudu negribēja atdot atpakaļ.

Par to visu Sprūdžs saņēma uzslavu gan no valdes, gan no Valda (Valža?), gan no Tukiša un Pumpiša, par Kukuli (Kukulu?) nemaz nerunājot.

Apinis nav Apinītis!

Olimpiskā komiteja decembra pirmajās dienās drudžaini sāka pētīt sporta veidu reģistru, un vīri bija ļoti pārsteigti, tur atrodot orientēšanās sportu, florbolu, frīsbiju, lakrosu. Vēl lielāks bija viņu pārsteigums, uzzinot, ka kaut kāds tur orientierists Bertuks vai kā viņu tur kļuvis par pasaules čempionu. Orientieristu virsvadonis Apinis (nejaukt ar alu "Apinītis"!) jau nedēļu piecos dažādos veidos nedzer "Coca Cola" un pauž neviltotu sašutumu, ka šis panākums nav pamanīts un orientierista nav starp 10 izvirzītajiem, par kuriem balso, lai noteiktu pašu populārāko.

Zinātāji jau teic, ka tas nav bez nolūka, jo olimpieši baidās, ka orientieristi savējo tā sabalsotu, ka vienos vārtos atstātu Štrombergu, Pļaviņu un Radeviču, pat ja viņa vāji ģērbta visu dienu staigātu pa Daliņa stadionu vai mērotu ceļu no Rīgas līdz Krāslavai. Pret lauzni vienīgais paņēmiens ir to vispār nepieminēt bija izdomājis LOK ģenseks un bijušais dinamietis. "Lai tak skrien pa savu mežu un runā ar vāverēm!", rezumēja ģenseks un gandrīz bez elpas sarāva diafragmu, kad televizorā ieraudzīja, kā florbolisti sasit čehus. Nepietika ar amerikāņu pazemošanu, kas jau piedraudējuši Afganistānas kravas novirzīt caur Klaipēdas ostu. Tas trakākais, ka šos panākumus LOK nekādi nevar piekarināt pie sava uzvalka atloka. Ja nevar, tad ar nevajag un mēs viņus vienkārši ignorējam. "Zobs pret zobu, Apini! Tu neesi nekāds "Apinītis", kas ir populārākais alus Latvijā jau kuro gadu un bez jelkādām aptaujām?"

Teātra kritiķi turpināja likt atzīmes "Oblomovam" un "Trīnes grēkiem", bet izrādījās, ka "Spēlmaņu nakts" jau beigusies, un balvas sadalītas bez viņiem. Tikmēr kinomīļi turpināja roku oblomu un vipendronus ap "Dream team". Kases gāza apkārt, bet kinokritiķi to centās līdzināt zemāk par zemi. Tas viņiem pēc definīcijas jādara. Štrunts, ka tauta mīl un skatās, ārzemju festivālos tak to nevar rādīt un Oskaram izvirzīt arī ne... Kas tur sevišķs, ka kinoteātros "Pitoni", "Kurpes", "Ūdens" un vēl pa visiem gadiem un pa visiem kopā nesavāca tik skatītāju, cik "Drim tim" vienā nedēļā... Lai vai kā, turpmāk valsts finansējums tikšot piešķirts tikai tām filmām, kurām deviņi žūrijas locekļi no desmit, izlasījuši scenāriju, teiks – "Neko nesapratu, bet ir baigi labais!" Un tad vienai filmai, kurai scenārija vispār vēl nebūs, bet tikai pagaidu nosaukums, tjipa "Rogovkas Emanuela", "Destilāts" vai "Septiņi bērni un četras mātes". Pēdējais īpaši patika deputātam Parādniekam, bet par pirmo balsoja cits deputāts Igaunis. Čigāne bija par vidējo. Un dabūja sms no NEPLP Zviedra.

Prjaņiki, vareņiki un uzbeku plovs

Protams, ka valstī bija sākušies ne tikai dažādi mēru kari – Ushak off pret Elerti, Vilnītis pret Sesku, Lāčplēsis pret Kulakovu, mežacūku mēris pret klasisko cūku mēri, PVD pret Dagdas Boļeslavu... Notika arī dažādi tautiski pasākumi. Piemēram, pavārgrāmatu atvēršanas svētki. Īpaši vērību izpelnījās tautiskās virtuves vareņiki, prjaņiki, pelmeņi, blinčiki, vatruškas, salo s vareņijem, tiramisū un vienkāršs sū. Ābiķis Jolkins, kam vislabāk garšo uzbeku plovs, tik paskatījās un noteica "Būtu labāk ēduši." To gan viņš vairāk zīmēja SC virzienā, jo patriotiskiem latviešiem pat patriotiskās nedēļas ietvaros šie ēdieni neietu pie kuņģiem. Ne tik daudz nosaukumu, cik garšas īpašību dēļ.

Savukārt Rīgas Ushak-off, kas no Veshnakoff nu bija ieguvis arī pis-djuk titulu, mierīgi sēdēja savā kabinetā, virpināja i-Phone, jau astoto stundu tvītoja, mierīgi glaudīja Vasju un pa reizei iespēja Murim, kas visu laiku centās atkārtot, ka ir tikpat uzticīgs cik Ameriks neatraujams no Mr.20%. Pavisam negribējās iet laukā un slapināt kājas (mērim ne Murim!), tomēr bija jāaizbrauc uz mežu un jāparāda, kur būs kailcirte, lai tad atrastu vienu lielo egli, ko uzstādīt pašā pilsētas sirdī. Neatkarības svētkos, kas ir tīrās gansu svinības, RD centās ietaupīt visur, kur vien spēja. Izdevās. Bija īstā reize, kad izkārt karodziņus, kuros rokas noslaucījis Kaban off. Visādi citādi – taupīgi un neuzkrītoši. Viņa elektorāts to saprata. Toties uz Ziemassvētkiem un Starij novij god Rīgai jābūt kā konfetkai! Tad te līksmos viss viņa elektorāts no Purchik, Zoljuk, Pljavniek. Uz malenkij London atbrauks arī koriši – tjipa malenkij Abramovich, Kaganovich un Pjotr Amen no Moskva. Tad visam jābūt tā, lai viņiem te patīk. Tāpēc nauda nav jātaupa un jāļauj nopelnīt tiem saviem puikām, kam girļandas un visādi citādi pričendaļi.

Par godu svētkiem tika nolemts, ka arī visas apzeltītās un Swarovski kristāliem rotātas tualetes būs par brīvu. Tas noteikti patiks gan viesiem, gan arī līdz šim vēl nenopirktajam elektorātam. Jo, kā rāda kustība internetā, arī latvieši pēdējā laikā esot arī ļoti lieli... Kā to maigāk pateikt, lai šie neapvainojas. Iekšējā satura nesaturētāji – tā laikam būs pareizāk. Tad gan droši varēs domāt par 51% rīdzinieku balsu.