Jānis Kučinskis: Latvijas ekonomiku var atdzīvināt alternatīvā valūta  (1)

Šajā rakstā vēlos lasītājus nedaudz iepazīstināt ar īstu alternatīvo vai papildinošo (komplementāro) valūtu, kas jau 75 gadus sekmīgi darbojas visā Šveices teritorijā, stabilizē tās ekonomiku krīžu periodos, rada jaunas darbavietas un būtiski stimulē Šveices reālo ekonomiku. Runa ir par WIR bankas naudas vienību viru (oriģinālais nosaukums ir WIR).

WIR ir atvasināts no vācu vārda "wirtschaftsring", kas tulkojumā nozīmē "saimniecisko loku". Vēl WIR vācu valodā nozīmē "mēs", simbolizējot cilvēku kopību un solidaritāti.

WIR sāka emitēt "Lielās depresijas" laikā (1934. gadā) Cīrihē, kad saimnieciskās krīzes iespaidā krasi samazinājās apgrozībā esošās oficiālās valūtas daudzums, bankrotēja bankas un uzņēmumi, netika izmaksātas algas, samazinājās preču un pakalpojumu tirdzniecība un strauji pieauga bezdarbs. WIR kooperatīvo banku 1934. gadā dibināja 16 Cīrihes uzņēmēji, tādējādi izglābjot sevi un savas sekotājus no droša bankrota un izputēšanas.

WIR nav uz papīra drukāta nauda, tās vērtība parādās tikai kā skaitlis uz īpašiem vekseļiem, kredītkartēm un pēdējā laikā arī datoru datu bāzēs. WIR vērtība jau no iesākuma tika piesaistīta Šveices frankam: 1 WIR = 1 Šveices franks. Šveices konfederācija šo papildinošo naudas vienību ir oficiāli atzinusi kā legālu maksāšanas līdzekli.

"Lielā depresija" jau sen beigusies, bet WIR izrādījies tik efektīvs, ka šī alternatīvā valūta turpina pastāvēt un ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošina Šveices turību, sociālo līdzsvaru un saimniecisko stabilitāti.

Ja rēķina uz vienu iedzīvotāju, Šveice ir industriāli attīstītākā valsts pasaulē. Tikai paviršam nezinātājam Šveice iztēlē saistās ar noslēpumus glabājošām bankām, pulksteņiem, caurumainu sieru un tūristiem domātiem niekiem. Un Šveices industriālo potenciālu nodrošina galvenokārt mazo un vidējo uzņēmumu tīkls. Tieši uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem orientējas arī Šveices alternatīvās valūtas emitētājs – WIR banka. Pašlaik WIR banka apkalpo vairāk nekā 60 000 mazo un vidējo uzņēmumu un WIR īpatsvars kopējā investīciju daudzumā Šveicē pārsniedz 10%.

Faktiski WIR sistēma ir īpašs kooperācijas paveids, kas atvieglo un stimulē preču un pakalpojumu apmaiņu, paplašina visu sistēmā iesaistīto dalībnieku saimnieciskās iespējas. WIR bankas partneri izveidojuši kooperatīvu savstarpējā bartera sistēmu, kas atbalsta šīs sistēmas dalībniekus. Tā kā banka nemaksā procentus par WIR noguldījumiem, arī kreditēšana notiek par tīri simboliskiem procentiem vai pat bez procentiem. Sistēma izrādījusies tik efektīva, ka tā ātri aptvēra visu Šveices teritoriju.

Otrs labums tāds, ka WIR sistēma stimulē tieši un tikai vietējos uzņēmējus, ražotājus un viņu klientus. Tas Šveicei ļauj nosargāt un attīstīt nacionālo ekonomiku arī globalizācijas laikmetā. Jo cilvēki, kuri iekļāvušies WIR sistēmā, ir ieinteresēti sadarboties ar citiem šīs pašas sistēmas dalībniekiem. Pateicoties tam, saimnieciskā un sociālā dzīve plaukst arī Šveices laukos un mazpilsētās, nodrošinot līdzsvarotu visas valsts attīstību. Lai arī Šveices konfederācijā sadzīvo vairākas tautas un ticības, Šveicē nav atpalikušu, depresīvu reģionu, Šveices jauniešiem nav jādodas darba meklējumos uz ārzemēm. Palīdz, protams, arī Šveicē ieviestie tiešās demokrātijas elementi, kas par cilvēku dzīvei svarīgiem jautājumiem gan valsts, gan kantonu līmenī ļauj lemt šo teritoriju iedzīvotājiem.

WIR bezprocentu kredītiem atrasts labs pielietojums gandrīz visās dzīves jomās. Piemēram, pērkot māju vai automašīnu, trešdaļu vai vairāk kredīta var ņemt WIR vienībās un par šo summu nemaksāt nekādus procentus. Ja kredīts paņemts Šveices frankos, tā procentus var maksāt WIR. WIR sistēmas dalībnieki paši brīvi vienojas, kādu savstarpējo norēķinu daļu maksās šajā naudā.

Tā kā WIR nenes tiešus peļņas procentus, šīs naudas turētāji ir ieinteresēti ātrā WIR apgrozījumā, kas stimulē saimniecisko darbību. Taču vislielākais pluss tas, ka WIR sistēma izslēdz mūsdienu pasaules lielāko ļaunumu spekulācijas – naudas taisīšanu ar naudu, neieguldot to produktīvā darbībā. Līdz ar to arī šīs globālās krīzes periodā Šveices ekonomika cietusi minimāli. Turklāt ne no naudas trūkuma, bet no sava stabilā franka, kuru tagad pastiprināti iekārojuši citu valstu spekulanti, tādējādi uzskrūvējot franka apmaiņas kursu. Lai novērstu franka kursa kāpšanu, Šveices valdība nesen bija spiesta franka kursu piesaistīt eiro kursam.

Plašāku informāciju par WIR sistēmas darbību, lūdzu, meklējiet internetā un citās publikācijās.