Kriminālprocesa likuma grozījumi (KPL), kuri paredz no atbildības atbrīvot personas, kuras ir ziņojušas par noziegumiem, ir atbalstāmi, ja "stučīšana" netiek pārvērsta biznesā, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" sacīja bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Bijušais ģenerālprokurors laikrakstam nekomentēja publiski izskanējošos viedokļus, ka minētie KPL grozījumi nepieciešami, lai atsevišķās lietās nostiprinātu pierādījumu bāzi. "Katrā gadījumā jāanalizē, vai kriminālprocesuālā sadarbība paralēli krimināltiesiskām sekām nerada arī privāto tiesību sekas," uzskata Skrastiņš. Viņš uzskata, ka ir jāizpēta, vai nav iespējami varianti, ka tas, kurš aizskrien pirmais "nostučīt", ne tikai var paturēt paša nozagto, bet iegūst arī cita nozagto.

Skrastiņš norāda, ka KPL grozījumi ir atbalstāmi, tad, ja palīdz atklāt smagus noziegumus. "Tikko ir runa par mazāk būtisku noziegumu atklāšanu, es to neatzīstu," sacīja Skrastiņš.

Bijušais ģenerālprokurors uzskata, ka var izveidoties bezgalīga attaisnošanas ķēde, kuras beigās notiesās noziedzīgās darbības pārmijnieku. Intervijā Skrastiņš norāda, ka īpaši bīstami tas būtu tad, ja likums tiktu piemērots diferencēti un tikai izdevīgajos gadījumos, bet vēl desmitkārt bīstamāk, ja izmeklēšana izvēlētos galamērķi un piedotu visiem, kas gatavi liecināt pret iepriekš izraudzīto grēkāzi.

Skrastiņš intervijā norāda arī uz termina "uzsākts kriminālprocess" spekulācijām, sevišķi politiskajās cīņās. "Ļoti izdevīgi taču kliegt skaļā balsī, ka pret kādu ir sākts kriminālprocess, pat nemēģinot izskaidrot, ka tas šajā stadijā neko vēl nenozīmē," intervijā norāda bijušais prokurors.

Intervijā laikrakstam bijušais prokurors norāda arī uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos. Skrastiņš uzskata, ka vajadzētu būt trim skalām. Pirmkārt, cik ilgs vispār var būt kriminālprocess dažādu smagumu noziedzīgos nodarījumos. Otrkārt, strikti ierobežots termiņš, kurā kriminālprocess var tikt veikts pret personu. Trešā – strikti pirmstiesas apcietinājuma termiņi.

Skrastiņš pārliecināts - ja valsts saprātīgos termiņos nav spējusi izmeklēt lietu, tad jāatbrīvo apsūdzētais. "Lielākā daļa pasaules demokrātisko valstu Laventa lietu izbeigtu tādēļ, ka to nav izdevies iztiesāt saprātīgos termiņos," intervijā laikrakstam norāda bijušais ģenerālprokurors.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form