Naktī no 8. uz 9.janvāri pāri Latvijai pārbrāzās viena no lielākajām vētrām pēdējā gadsimtā, atstājot bez elektrības teju visu Kurzemi un nodarot 154 miljonu latu lielus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, it īpaši mežiem.
Janvārī Latvijā plosās orkāns

Sinoptiķi lielu vētru nedēļas nogalē prognozē jau laikus taču tobrīd lielākā daļa sabiedrības vēl neapjauš, ka šoreiz tas patiešām būs postošs orkāns.

Naktī uz svētdienu pāri Latvijai, it sevišķi Kurzemei, pāri brāžas vētra, iznīcinot elektroapgādi, nosprostojot šosejas, radot plūdus pilsētu ielās. Valdība sasauc ārkārtas sēdi, izsludina enerģētisko krīzi un atceļ mācības vispārizglītojošajās skolās. Gandrīz visa Kurzeme ir bez elektrības, siltumapgādes traucējumu dēļ izmirst vairākas putnu fermas un cūku komplekss. Govis, kurām nepieciešama slaukšana, nedarbojoties elektrībai, slauc ar rokām ugunsdzēsēji un brīvprātīgie.

Vēlāk izrādīsies, ka rezerves ģeneratora trūkums “Ventamonjakā” novedis pie stihiskas trauksmes par iespējamu eksploziju, tāpēc cilvēki pa kritušo koku nosprostotajiem lielceļiem steigušies naktī pamest pilsētu.

Jau ceturtdien faktiski enerģētikas krīze beigusies, pirmdien to atceļ oficiāli, atsevišķas viensētas Kurzemē pie elektrības netiek vēl nedēļām ilgi.

Vissmagāk cieš mežrūpniecība. Pirmās aplēses rāda, ka nogāzti trīs miljoni kubikmetru koksnes, vēlāk izrādīsies, ka zaudējumi ir gandrīz trīsreiz lielāki. Salīdzinājumam – normālos apstākļos gadā Latvijā izcērt 12 miljonus kubikmetru. Kokrūpnieki bažījas, ka nesavācot kritušos kokus līdz karstajam laikam notiks ekoloģiska katastrofa kukaiņu dēļ. Laimīgā kārtā vēlāk izrādīsies, ka šīs bailes bija pārspīlētas. Kokmateriālu cenas tuvākajos mēnešos nokritās pat līdz 20-30% no pirmsvētras līmeņa.

Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga janvārī pārsteidz Baltijas kaimiņvalstis ar pēkšņu paziņojumu, ka nolēmusi piedalīties Uzvaras sešdesmitgades svinībās Maskavā, vienlaikus pievienojot paziņojumu par to, ka uzvara pār hitlerisko Vāciju Austrumeiropas tautām nozīmēja jaunas – padomju – okupācijas sākumu. Vēlāk šīm prezidentes aktivitātēm ir tālejošas sekas, netieši – pat ASV prezidenta vizīte Rīgā.

Janvārī par sev dāsni dalītām prēmijām laikā, kamēr vidējais godīgais Latvijas mediķis dzīvo pusbadā, no amata atbrīvo Latvijas Onkoloģijas centra direktoru Gunāru Lasmani, un jau tajā pašā mēnesī KNAB ierosina krimināllietu pret Lasmani.

Janvārī nomirst astoņdesmito gadu kulta dzejnieks, leģendāro dumpīgo “Pērkona” tekstu autors, Māris Melgalvs.
Pie loga stāvu dīks un sērs
Un dungāju, ka mani nievā,
Bet pa to laiku uzplaukst bērzs,
Un pa to laiku uzzied ieva.
Starp divām atmošanām šīm
Balts sniedziņš ir no gaisa biris,
Nu ko lai atbild debesīm?
Ka vairāk negribu būt miris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!