Ņemot vērā, ka ir pagājuši divi gadi kopš Einars Repše tika ievēlēts par JL priekšsēdētāju, kongresam būs jāpārvēl arī partijas vadība.
Kandidātu partijas vadītāja amatam var izvirzīt jebkurš kongresa delegāts, informēja Šadurskis, kurš gan pauda pārliecību, ka Repše arī pēc kongresa vadīs JL.
Viņš nosauca par nepatiesību laikrakstā “Diena” publicēto neoficiālo informāciju, ka partijā briest neapmierinātība ar Repšes vadības stilu.
Tāpat kongress lemšot par partijas programmas pilnveidošanu un attīstības jautājumiem.
“Neslēpšu, ka vēlamies kļūt par dominējošo partiju politiski labējā spārnā,” teica Šadurskis.
JL frakcijas deputāte Linda Mūrniece pauda viedokli, ka šis valdes lēmums ir pārsteidzīgs. Viņa kā ierindas deputāte neredz jēgu, kāpēc kongress ir jāsasauc trīs mēnešus agrāk, nekā iepriekš plānots.
“Tas [kongresa sasaukšana] var radīt šķelšanos partijā,” apgalvoja deputāte, sīkāk gan nekomentējot savas bažas. “Es vienkārši zinu, kas notiek partijā,” sacīja politiķe.
Mūrniece uzskata, ka arī turpmāk JL būtu jāvada Repšem. “Repše ir izveidojis šo partiju, un es neredzu nevienu citu kandidātu, kas būtu spējīgs vadīt JL,” sacīja deputāte.
Saskaņā ar partijas statūtiem partijas vadītāju ievēl un valdes locekļus apstiprina pilnsapulce vai kongress, aizklāti balsojot. Valdes locekļu kandidatūras izvirza partijas vadītājs. Lai partijas vadītājs būtu ievēlēts vai valdes loceklis apstiprināts, par viņiem jānobalso vairāk nekā pusei no klātesošajiem.
Partijas vadītāja darbības termiņš ir divi gadi. Pārējo valdes locekļu darbības termiņš ir viens gads.
Pēdējais JL kongress notika šā gada 29.janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
