Savukārt Kalniete sacīja, ka apzinās, ka tas, ka viņa ir Valsts prezidenta amata kandidāte, vēl nenozīmē, ka Saeimas vairākums viņu atbalstīs. Kalniete informēja, ka ievēlēšanas gadījumā viņa apturēs darbu partijā un kalpos Latvijas labā.
Savukārt Repše stāstīja, ka Kalniete ir stāvējusi klāt pie neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanas un arī šodien esot līdzīga situācija, kad izšķiras "būt vai nebūt tiesiskai valstij".
"Kalniete, pakļaujot sevi lielam riskam, ir strādājusi pie Latvijas valsts izveidošanas un atjaunošanas un šobrīd nav piemērotāka kandidāta valsts prezidentes amatam kā viņa," sacīja Repše.
Kalniete, atbildot uz jautājumu, kādas ir viņas izredzes ieņemt šo amatu, uzsvēra, ka tas ir atkarīgs no nākamās Saeimas sastāva.
Bijusī ārlietu ministre un Eiropas komisāra "ēna" Kalniete ir dzimusi 1952.gada 22.decembrī Sibīrijā, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu.
Kalniete no 1988. līdz 1990.gadam bija Latvijas Tautas frontes (LTF) domes atbildīgā sekretāre un LTF valdes priekšsēdētāja vietniece. 1990.gadā Kalniete bija Ārlietu ministra vietniece Ivara Godmaņa valdībā.
Politiķei ir bijusi gara diplomātes karjera. Viņa ir bijusi 1.sekretāre Latvijas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē, no 1993. līdz 1995.gadam bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece ANO Eiropas mītnē Ženēvā, bet 1997.gadā kļuva par Latvijas vēstnieci Francijā.
2002.gadā Saeima apstiprināja Kalnieti ārlietu ministres amatā Einara Repšes (JL) valdībā, bet 2004.gadā Eiropas Parlaments apstiprināja viņu Eiropas Komisijas kolēģijas sastāvā par Eiropas Komisijas lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera "ēnu".
Kalniete ir pirmā kandidāte, kura ir izvirzīta Valsts prezidenta amatam, kurš vakants kļūs nākamvasar. Pašreizējai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai saskaņā ar Satversmi vairs nebūs tiesību kandidēt un tikt ievēlētai prezidenta amatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
