Apkopojot 13. Saeimas deputātu balsojumus plenārsēdēs no pērnā gada 6. novembra līdz šī gada 30. septembrim, "Delna" secina, ka šī sasaukuma deputāti atturas daudz retāk nekā viņu priekšteči 12. Saeimā.
Deputāti kopumā nepilna gada laikā balsoja "atturos" 1864 reizes, kas vienā plenārsēdē ir vidēji 47 reizes. Savukārt katrs deputāts apskatītajā periodā kopumā visos balsojumos atturējies vidēji 19 reizes, tas ir aptuveni divarpus reizes mazāk nekā iepriekšējās Saeimas deputāti, kas 2017. gadā atturējās katrs vidēji 47 reizes.
Ievērojami vairāk balsojumos atturas opozīcijas deputāti un deputāti, kas pieder pie partijām, kas bija pārstāvētas arī 12. Saeimā. Frakcijas "Saskaņa" deputāti atturējušies visvairāk, un viņu balsojumi veido 60% no "atturos" kopskaita. Vidēji viens frakcijas "Saskaņa" deputāts atturējies 51 reizi, bet viens Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts atturējies vidēji 24 reizes.
Koalīcijas deputāti atturējušies ievērojami mazāk. "Jaunā Vienotība" – vidēji 17 reizes, Nacionālā apvienība – vidēji 15 reizes, bet vismazāk atturējušies jaunievēlētie deputāti. "Attīstībai/Par" atturējušies tikai vidēji trīs reizes katrs deputāts, "KPV LV" – divas reizes, bet Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji pusotru reizi. Pie frakcijām nepiederošie deputāti atturējušies vidēji deviņas reizes.
Septiņi 13. Saeimas deputāti nav atturējušies nevienā Saeimas balsojumā: Dace Bluķe (AP), Jānis Cielēns (JKP), Aivars Geidāns (KPV LV), Aldis Gobzems, Artuss Kaimiņš (KPV LV), Linda Liepiņa, Mārtiņš Šteins (AP).
"Delna" skaidro, ka balsojums "atturos" liecina par viedokļa trūkumu, jo deputātu uzdevums ir pieņemt vai noraidīt lēmumus par labu sabiedrībai – balsojot "par" vai "pret". Ja deputāts balso "atturos", var uzskatīt, ka viņam nav viedokļa par konkrēto jautājumu.
Tāpat tas var būt arī slēpts balsojums "pret". Saeimas kārtības rullī noteikts, ka "atturos" balsis tiek pieskaitītas pie "pret" balsīm. Izņemot Satversmē paredzētos gadījumus, Saeima pieņem lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Tātad balsīm "par" ir jābūt vairāk nekā balsīm "pret" un "atturos" kopā. Esošā sistēma pieļauj situāciju, ka tad, kad "par" balsu ir vairāk nekā "pret", balsojums tomēr ir negatīvs, jo "atturas" balsojums tiek pieskaitīts "pret" un ir izšķirošs, skaidro "Delna".
"Delna" uzskata, ka pašreizējā sistēma rada politisku strupceļu un aicina 13. Saeimu atbalstīt grozījumus Saeimas Kārtības ruļļa 139. panta 1. daļas pēdējā teikumā – "Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši "par", "pret" vai "atturas"" – svītrot vārdus "vai atturas".
Līdz ar to visus Saeimas lēmumus pieņemtu ar "par" balsu vairākumu vai noraidītu ar "pret" balsu vairākumu, un rezultātu nevarētu izkropļot ar maldinošo, izvairīgo "atturas" balsojumu. "Tādējādi vairosim gan deputātu atbildību un atklātību, gan sabiedrības uzticību Saeimai, gan stiprināsim politisko sistēmu un demokrātiju Latvijā," uzskata "Delna".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
