Katra nometne ir organizēta ar konkrētu mērķi, piemēram, pilsētiņas uzpošanai viduslaiku svētkiem vai līdzdalībai arheoloģiskos izrakumos, stāstīja Repšīte. Tomēr vairumā gadījumu nometņu dalībnieki piedalās ēku atjaunošanā, apkārtējās vides uzkopšanā vai veic sociālu darbu.
Šādas ceļošanas priekšrocība ir arī tas, ka jauniešiem pašiem jāsedz tikai ceļa izdevumi, jo uzturēšanos "ciemos" apmaksā organizācija, kura nometni organizē. Proti, ceļotājam nav jārūpējas ne par vēdera tiesu, ne jumtu virs galvas.
Nometnes tiek organizētas gandrīz visās Rietumeiropas valstīs, vairākās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kā arī tādās eksotiskās zemēs kā Nepāla, Japāna, Aļaska, Dienvidamerika u.tml.
Daudzi ceļojošie studenti naudu netērē arī ceļam, bet mērķi sasniedz, braucot ar "autostopiem".
Katru gadu no Latvijas uz šīm nometnēm aizbrauc 50 - 70 cilvēku. Šogad visvairāk nometņu tiek piedāvāts Francijā.
Nometnes parasti ilgst aptuveni mēnesi un, ja visa vasara brīva, tad no vienas var braukt uz citu, tikai iepriekš piesakoties, jo visās nometnēs ir ierobežots vietu skaits.
Parasti tas ir 12 līdz 15 cilvēki, pa diviem vai trijiem no vienas valsts. Var braukt arī viens, ja nav sabiedrotā.
Nometnes sākas maija beigās un notiek līdz oktobrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
