Jaunsleinis: neesmu dzirdējis, ka pārtraucam mācības skolās

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) cer, ka valdība nepieņems budžeta grozījumus pašreizējā redakcijā, jo tā būtu bezatbildīga rīcība, apdraudot tādu pašvaldības pamatfunkciju kā izglītības un sociālās palīdzības īstenošanu. LPS uzskata, ka Latvijā nav “strukturālu reformu, ir vienkāršs matemātisks finansējuma samazinājums”.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka LPS dome vienbalsīgi noraidījusi vienošanos ar valdību, jo nav skaidrs, kādā veidā pašvaldības varēs pildīt likumā noteiktās funkcijas. “Es neesmu dzirdējis, ka mēs pārtraucam mācības skolās.. nav tāda lēmuma!” sacīja Jaunsleinis, tāpat arī neesot nekādas skaidrības par to, ko darīt ar cilvēkiem, kam drīz vien beigsies bezdabnieku pabalsti.

LPS pārstāvji plāno piedalīteis valdības sēdē un cer jautājumu pārskatīšanu.

Jau vēstīts, ka LPS dome piektdien vienbalsīgi nolemts neparakstīt sagatavoto vienošanās protokolu ar valdību, tādējādi sarunām nonākot strupceļā. Gala vienošanās starp valdību un pašvaldībām vienmēr bijusi obligāta valsts budžeta un budžeta grozījumu sastāvdaļa.

Piektdien sanāksmē visi dalībnieki bijuši vienisprātis, ka šajā situācijā, kad uz pašvaldību pleciem gulsies papildus sociālais slogs, tās nevar parakstīt Finanšu ministrijas piedāvāto protokola variantu, kurā netiekot paredzēti konkrēti atbalsta pasākumi un nosacījumi.
Kā skaidroja Jaunsleinis, sarunām sagatavotajos dokumentos nebija atbildes, kā nodrošināt pašvaldību finanšu stabilitāti pēc budžeta pieņemšanas.

Patlaban pilnīgi visos jautājumos esot domstarpības.

Jaunākās prognozes liecinot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu samazinājums pēc 1.jūlija būs vēl par 10% lielāks. "Pašvaldību budžeti jau ir samazinājušies par 20%, un, ņemot vērā šīs jaunās prognozes, mēs gribam redzēt skaidrus nosacījumus no valdības puses," norādīja Jaunsleinis.

Pēc viņa teiktā, spiediens uz sociālajiem pabalstiem tikai pieaug, arī to reformu, kuras veic valsts institūcijas, ietekme pārceļas uz pašvaldībām.

Pašvaldības piedāvājušas, ka šajā situācijā būtu jāvienojas par zemāko ieņēmumu slieksni, par kuriem pašvaldības veic savas funkcijas, bet, ja nodokļu ieņēmumi pazeminās zem šīs robežas, valsts nodrošinātu kompensācijas mehānismus, šai situācijai paredzot konkrētu finansējumu.
"Mums tikai piedāvā vispārēju formulējumu - ja nodokļi krītas, FM informē valdību," sacīja Jaunsleinis, norādot, ka pašvaldības piedāvājušas skaidrus kritērijus, piemēram, vidēji uz vienu iedzīvotāju veikt nepieciešamā finansējuma aprēķinus, un, ja tajā teritorijā ieņēmumi krītas zem noteiktā līmeņa, sāk darboties mehānisms, kas dod papildus nepieciešamos līdzekļus.

"Šajā situācijā mums ir jānodrošina pašvaldību finanšu sistēmas prognozējamība, lai tā nepāraug par sprādzienu," uzsvēra Jaunsleinis, norādot, ka jau tagad kritums pašvaldību budžetos esot lielāks nekā valsts budžetā, bet no ceļu fonda naudas pašvaldībām turpmāk būs pieejami par 60% mazāk līdzekļu nekā pērn.

Jaunsleinis uzsvēra, ka pašvaldības ir gatavas risināt šo situāciju un sarunu ceļā nonākt pie abām pusēm pieņemamiem risinājumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form