Jaunzeme-Grende īpašumu pārdošanu diviem ārzemniekiem nesaista ar uzturēšanās atļaujām
Foto: LETA

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) pērn par 288 tūkstošiem eiro (202,4 tūkstošiem latu) pārdevusi viņai piederošu īpašumu Ķīpsalā diviem Uzbekistānas pilsoņiem, tomēr noliedz, ka darījumam būtu bijusi saistība ar pircēju vēlmi iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā.

Jaunzemes-Grendes Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija liecina, ka viņa saņēmusi 143 999 eiro (101,2 tūkstošu latu) ienākumus no īpašuma pārdošanas kādam Umidjonam Ismailovam un tādu pašu summu no īpašuma pārdošanas Zafaram Ismailovam.

Ministre arī pērn dzēsusi kredītu 198 200 eiro (139 295 latu) apmērā. Viņai gan joprojām saglabājas 225,5 tūkstošu eiro (158 481 lata) parādsaistības. Jaunzeme-Grende arī izsniegusi divus aizdevumus par kopējo summu 148 466 lati.

Ministre paskaidroja, ka abi pircēji ir bērni kādam viņas kaimiņam, kurš jau vairāk nekā divus gadus īrējis viņas māju Ķīpsalā. Kaimiņš izteicis vēlmi palikt Latvijā un paplašināt šeit savu biznesu, kā arī iegādāties īpašumu.

"Pircēji ir bērni šim kaimiņam un arī regulāri brauc uz Latviju," teica ministre.

Viņa norādīja, ka sarunas par īpašuma pārdošanu sākušās jau 2010.gadā, kad viņa vēl nebija Nacionālās apvienības biedre, taču jautājums par to, ka abi pircēji darījuma dēļ varētu iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā, sarunās neesot figurējis.

"Mēs runājām tikai par to, ka viņi vēlas šeit palikt un veidot šeit biznesu," uzsvēra ministre. Viņa arī piebilda, ka, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, kaimiņa bērni nemaz nedzīvo Uzbekistānā, bet gan Šveices pilsētā Ženēvā, kur abi mācās.

Nacionālā apvienība vairākkārt Saeimā rosinājusi atcelt likuma normu, kas ļauj ārzemniekiem par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā iegūt uzturēšanās atļauju.

Viens no Nacionālās apvienības līderiem Raivis Dzintars pastāstīja, ka pagaidām nezinot sīkākus faktus un apsvērumus par ministres darījumu ar nekustamo īpašumu, tāpēc var vien emocionāli "vērtēt, ka būtu bijis labi, ja Jaunzeme-Grende savu īpašumu būtu pārdevusi Latvijas pilsoņiem, nevis ārvalstniekiem".

Šo gadījumu viņš ar ministri pārrunāšot, lai uzzinātu darījuma nianses, taču jebkurā gadījumā Nacionālās apvienības nostāja pret uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos saglabājas tikpat stingra un konsekventa kā iepriekš, uzsvēra Dzintars.

Portāls "pietiek.com" ceturtdien vēsta – lai gan Nacionālās apvienības pārstāvji skaļi un principiāli iebilst pret uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemniekiem, kuri Latvijā iegādājas nekustamos īpašumus, Jaunzeme-Grende pagājušajā gadā būtiski uzlabojusi savu materiālo stāvokli tieši šādi – pārdodot nekustamo īpašumu diviem ārvalstniekiem, kuri tieši uz šā darījuma pamata varējuši saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā.

Šādu atļauju 1986.gadā dzimušais Umidjons Ismailovs un 1988.gadā dzimušais Zafars Ismailovs arī saņēmuši – Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija rāda, ka abiem jau piešķirts Latvijas Republikas personas kods.

Summa no nekustamo īpašumu pārdošanas, kas zemesgrāmatā ierakstīta latos, – 101 203,7 lati – ir tik tikko pārsniegusi minimālo summu, kas ārvalstniekiem jāiegulda Latvijā, lai saskaņā ar Grendes-Jaunzemes pārstāvētās partijas kritizētajiem Imigrācijas likuma grozījumiem tiktu pie uzturēšanās atļaujas Latvijā, norāda portāls.

Tags

Raivis Dzintars
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form