"Valdošais RD vairākums labi apzinās, ka lielā daļā sabiedrības šis lēmums rada neizpratni un jautājumu, kāpēc šādi aizliegumi netiek attiecināti arī uz 9.maiju, " norāda JL.
JL domes frakcijas priekšsēdētājs Edgars Jaunups uzskata, ka tādā veidā RD cenšas izpatikt saviem vēlētājiem un izmanto varu savu politisko mērķu sasniegšanai par jebkuru cenu. "Tā vietā, lai veicinātu miermīlīgu dialoga veidošanu starp dažādu viedokļu pārstāvjiem, un ar savu attieksmi un rīcību demonstrētu atbalstu demokrātiskām vērtībām, tādām kā iedzīvotāju tiesības uz pulcēšanās brīvību, tiek izvēlēts totalitārs problēmu risināšanas veids, kas balstīts uz aizliegumiem un tiesību ierobežošanu. Tā vietā policijai sadarbībā ar pašvaldības vadību būtu vienkārši jāspēj nodrošināt kārtību pilsētā šajā dienā."
Lai arī sabiedrībā joprojām norisinās karstas debates saistībā ar 16.marta vēsturisko interpretāciju, JL atgādina, ka leģiona karavīri nepiedalījās represīvajās pret civiliedzīvotājiem, bet gan cīnījās Otrā Pasaules kara austrumu frontē pret PSRS Sarkano armiju. Leģions cīnījās pret tās valsts armiju, kas 1940. gadā bija okupējusi Latviju. Latviešu karavīri karoja pret režīmu, kas 1940.-1941. gadā veica noziedzīgas represijas pret civiliedzīvotājiem. Savukārt, 9.maijs lielai daļai Latvijas iedzīvotāju atsauc atmiņā 50 okupācijas gadus, kuru laikā tika īstenots genocīds pret latviešu un citu tautību Latvijas teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem.
JL uzskata, ka 16. marts un 9. maijs nedrīkst kļūt par savdabīgu politisku sacensību starp politiķiem. Katrai dienai ir savs vēsturiskais mantojums un nozīme, līdz ar to Latvijas līkumainais vēstures ceļš vienkārši ir jāpieņem. Neviena no šīm dienām nevar tikt izsvītrota no mūsu vēstures, tāpēc nav pieļaujams arī viennozīmīgs atbalsts vai noliegums kādam no atceres pasākumiem. Tāpēc JL frakcija cer, ka 16.marta pasākumu pieteicēji griezīsies tiesā, lai tiesas ceļā nodrošinātu savu demokrātisko tiesību ievērošanu.
Jau vēstīts, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu komisija piektdien aizliegusi visus Leģionāru piemiņas dienā 16.martā pieteiktos pasākumus. Komisija uzklausījusi pieteicējus un lēmumu pieņēmusi, vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.
Atteikumu rīkot gājienus un sapulces pie Brīvības pieminekļa saņēma biedrība "Daugavas vanagi Latvijā", Jurijs Kotovs un biedrība "Latvijas Antifašistiskā komiteja," kura vēlējās vienā laikā ar minētajām organizācijām rīkot sapulci pie Brīvības pieminekļa.
Līdzīgu lēmumu Rīgas dome pieņēma arī pērn.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
