Repše pauda cerību, ka sabiedrība atbalstīs JL priekšlikumu, lai "nenotiktu kā tagad, kad Saeima var nerēķināties ar tautas viedokli".
"Minētais priekšlikums nostādīs tautas priekšstāvjus daudz nopietnākā atkarībā no tautas," teica Repše.
Pašlaik Satversmē ir noteikts, ka Saeimu var atlaist Valsts prezidents, taču par šo jautājumu pēc tam ir jārīko referendums un, ja vairākums ir pret Saeimas atlaišanu, ir jāatkāpjas Valsts prezidentam.
JL priekšlikums paredz, ka referenduma rīkošanu par Saeimas atlaišanu varētu ierosināt arī paši vēlētāji, savācot noteiktu skaitu parakstu.
Šobrīd spēkā esošā kārtība nosaka, ka referenduma ierosināšanai nepieciešamas savākt 10 000 pilsoņu notariāli apstiprinātus parakstus, bet pēc tam vēl arī Centrālā vēlēšanu komisija rīko parakstu vākšanas kampaņu, kurā jau jāsavāc vismaz desmitās daļas vēlētāju paraksti. Desmitā daļa tiek rēķināta no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita, nevis visu vēlētāju kopskaita. Ja tas izdodas, tad notiek tautas nobalsošana jeb referendums.
Jau ziņots, ka pēc Latvijas Pirmās partijas aiziešanas no Repšes vadītās valdības, kam sekoja JL nespēja atrast jaunu partneri vairākuma valdībai, viņš pērn pauda vēlmi atlaist Saeimu un sarīkot jaunas vēlēšanas. Jau toreiz Repše izteica ierosinājumu, ka Satversmē varētu vienkāršot Saeimas atlaišanas procedūru, piemēram, ļaut to darīt premjeram.
Aģentūras LETA aptaujāto Saeimas frakciju vadītāji neatbalsta Satversmes grozīšanu un uzskata, ka ir jāatstāj spēkā līdzšinējā kārtība.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda viedokli, ka Repšem eksistē tikai "es", nevis "mēs" un tādēļ arī tapuši minētie grozījumi. "Minētais ierosinājums ir savtīgu interešu dzīšana, apelējot pie cilvēku svētākajām jūtām sava ego apmierināšanai," sacīja Brigmanis.
Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns pauda līdzīgu viedokli un uzsvēra, ka Repše esot gatavs darīt visu, lai Saeimā viņa partijai būtu 51 balss. "Minētais ierosinājums var novest pie tā, ka parlamentā iekļūst populisti," uzskata Kastēns.
Arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats uzskata, ka Satversme nav jāgroza un spēkā esošā norma ir demokrātiska. "JL ir tiesības rosināt grozīt Satversmi, un, iespējams, viņu mērķis nav panākt rezultātu, bet mobilizēt cilvēkus," sacīja Grīnblats.
Satversmes grozīšanu neatbalsta arī Tautas saskaņas partija, kura uzskata, ka JL priekšlikums ir zināma neuzticības izteikšana Valsts prezidentei. "Kad Valsts prezidente atbalstīja JL, viņi vēlējās paplašināt viņas tiesības, bet tagad jau izsaka neuzticību," uzsvēra TSP frakcijas vadītāja vietnieks Andrejs Klementjevs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
