Par tām jomām, kurās Latvija Eiropas Savienībai (ES) lūgs pārejas periodu likumdošanas sakārtošanai, būs jālemj valdībai, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš.

"Par to, kur mēs prasīsim pārejas periodu kopumā, lems valdība.. Tā būs arī Latvijas valsts nostāja," teica ministrs.

Bērziņš arī uzsvēra, ka atsevišķās jomās likumdošanas sakārtošana, iespējams, būs jāturpina vēl pēc iestāšanās ES.

"Skaidrs, ka atsevišķās jomās, piemēram, vides likumdošanā un viņu standartu saskaņošanā būs vajadzīgi desmit līdz piecpadsmit gadi. Tātad tur būs vajadzīgs pārējas periods. Protams, iestāsimies mēs ES ātrāk, bet jebkurš pārejas periods ir izņēmums, nevis norma," klāstīja ministrs.

Tāpat viņš sacīja, ka "pašreizējā kārtība", nosakot minētās jomas, paredz arī iestāšanās ES sarunu grupas konsultācijas gan ar parlamenta politisko partiju pārstāvjiem, gan ar Saeimas Eiropas lietu komisiju.

Ministrs arī pauda, ka Latvijas iestāšanās sarunu ātrāku norisi traucē finansu un intelektuālo resursu trūkums.

"Iestāšanās sarunas ir par un ap to, pie kādiem nosacījumiem un kādos termiņos Latvija spēj un vēlas uzņemties Eiropas Savienības valstu pienākumus, kas pamatā skar ES likumdošanas ieviešanu. Ideāls variants, ka mēs to darām nekavējoties, bet visu traucē finansu un intelektuālie resursi," teica Bērziņš.

Comment Form