Joprojām 'Liepziedi'. Kāpēc Latvijā maina adreses  (47)

"Ādažu avīzē bija ielikts paziņojums, ka tādām un tādām mājām tiek mainīta adrese. Atnāca mums atsevišķi lapiņa, kur bija ierakstītas vecās adreses un blakus, kāda ir jaunā. Bija piebilde, ka ciems par saviem līdzekļiem izgatavos adreses plāksnīti," klāstīja "Liepziedu" saimniece. Pašvaldības maina māju nosaukumus pret adresēm jau kopš 2002. gada. Līdz 2016. gada beigām šīs pārmaiņas bija jāievieš, ja pilsētas vai ciema teritorijā izveidota iela. Kāpēc Sibillas dzīvesvietai tikai tagad piedēvēja ielas numuru? Tādēļ, ka pašvaldība vēlāk ciemā izveidoja ielu.

Mājas zemesgabalu Sibillas vīram pirms vairākiem gadu desmitiem uzdāvināja viņa labākais draugs ar uzvārdu Liepiņš. Liepiņam un viņa tēvam savulaik Ādažos piederējuši vairāki zemes īpašumi. "Viņam par godu arī iestādījām liepu un nosaucām par "Liepziediem", lai tas Liepiņa uzvārds iet tālāk un Ādaži to neaizmirst," stāstā par mājas nosaukumu dalījās Sibilla.

Tuvu kaimiņu saimniecei nav, izņemot "Lieplejas", kas arī savu nosaukumu guva vīra drauga vārda dēļ. Šo māju pēdējo desmit gadu laikā uzcēla Sibillas vīra meita. Abas mājas atrodas blakus, netālu no Stapriņu ciema. Turklāt kaimiņu mājai ielas numurs nav piedēvēts.

Visām mājām nosaukumu nepārveidos. Galvenais priekšnosacījums adrešu maiņai ir gadījumi, ja māja atrodas jau pie esošas vai jaunizveidotas ielas. Proti, ja māja atrodas ciemā, bet tur nav izveidota iela, tad, balstoties uz Adresācijas noteikumiem, nekas nav jāmaina.

Savukārt ielas veido un likvidē pašvaldības. "[Tās – red.] izvērtē atbilstoši teritorijas plānošanas dokumentiem, vai konkrētam ceļam piešķirt ielas statusu vai ne. Adresācijas noteikumi nenosaka, ka ciemā visām adresēm ir jābūt ar ielas numuriem. Taču, ja iela ir izveidota, tad mājas nosaukums būtu jāmaina uz numuru," skaidroja Valsts zemes dienesta (VZD) preses pārstāve Iveta Ciganova.

Cik māju tas vēl skars un cik ilgi šis process turpināsies, nav zināms. "Adrešu maiņa notiek pastāvīgi, un pašvaldības pieņem dažāda veida lēmumus par adrešu maiņu vai precizēšanu, ne tikai mainot nosaukumu uz ielas numuru," atbildēja VZD pārstāve.

Nemaldīties pa pilsētas vai ciema teritoriju, meklējot konkrēto galamērķi, – tas sevišķi svarīgi ir operatīvajiem dienestiem, meklējot izsaukuma vietu krīzes gadījumos. Tas nozīmīgi ir arī pārējiem, kas konkrēto teritoriju nepārzina. "Valstī ir ļoti svarīga pēc vieniem noteikumiem izveidota adrešu informācijas sistēma, lai atvieglotu orientēšanos apvidū un nekļūdīgi varētu atrast konkrēto objektu norādītajā adresē. [Izmaiņas nepieciešamas – red.], jo secīgi piešķirti numuri ar piesaisti ielas nosaukumam nodrošina saprotamu un vienkāršu konkrētā adresācijas objekta atrašanu," portālam "Delfi" skaidroja VZD.

Tomēr mājas "Liepziedi" saimniece ir pretējās domās. "Tā ir vēl lielāka putra. Ielas, es saprotu, vajag, kur ir intensīva satiksme, pilsētās, kur ir autobusu pieturas, bet mēs esam no Ādažiem nostāk. Gandrīz kā lauki. Tas ir arī vēsturiski – mēs taču pasaulē arī esam slaveni ar to, ka mums ir māju nosaukumi," viņa noteica.

Sibillas māja piesaistīta jaunajai adresei vien pusmēnesi, taču viņa jau saskārusies ar pirmajiem apgrūtinājumiem. Sieviete ik pēc pusotra mēneša tiešsaistē iegādājas savam sunim barību no Vācijas. Pēdējā reizē pirkuma apstiprināšana kavējās, jo "Liepziedi" bija adrese, ko tiešsaistes sistēma vairs neatpazina. Pēcāk likstas turpinājās: "Kurjers veda man sunim pārtiku no Vācijas, un viņš nevar atrast [māju – red.]. Viņš stundu muļļājas pa Stapriņiem, un tad viņš man zvana: "Kur tad jūs īsti esat? Tāda numura vispār nav!" Kā sociālajā medijā "Facebook" rakstīja Sibilla, viņas dzīvesvietu tiešsaistes navigācijas sistēma rādīja pavisam citur, nekā ir patiesībā. Viņasprāt, šīs izmaiņas nebija vajadzīgas.

Ja ir precizēta adreses pieraksta forma vai arī tā ir mainīta, līgumos ar uzņēmumiem izmaiņas nav jāveic. Tomēr Ciganova norāda: "Īpašniekam par mainīto adresi būtu vēlams paziņot personām, ar kurām ir nodibinātas tiesiskās attiecības un kuras adreses maiņas fakts var interesēt, piemēram, "Tet", "Latvijas Gāze", "Latvenergo", bankas u. c. uzņēmumi."

Tāpat Sibillai par izmaiņām saistībā ar mājas adresi nav jāinformē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, jo lielākā daļa valsts reģistru, piemēram, Iedzīvotāju reģistrs, kā arī Latvijas Pasts ziņas par šīm izmaiņām saņem automātiski. Dokumentos izmaiņas jāveic vien tad, ja to paredz speciālais normatīvais akts.

Šogad pieņemtais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nosaka, ka Adresācijas noteikumi vairs nebūs spēkā no 2021. gada jūlija sākuma. Tomēr tas nevieš izmaiņas nosacījumos par adrešu maiņu. "Jaunajā Adresācijas noteikumu projektā tiks saglabāta adreses jēdziena definīcija un adresācijas sistēmas pamatprincipi, kas bija noteikti šobrīd spēkā esošajos Adresācijas noteikumos. Projekts tiks papildināts ar aktualizētu adresācijas objektu uzskaitījumu, adresē iekļaujamajiem elementiem, adreses pieraksta specifikāciju, ievērojot normas, kas noteiktas 2020. gada 10. jūnijā pieņemtajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā," vēstīja Ciganova.

Kas attiecas uz to, kā iedzīvotāji var saglabāt sava īpašuma vēsturisko nosaukumu, – tas var palikt gadījumā, ja pašvaldība lēmumā par adreses maiņu atzīmē faktu par alternatīvā nosaukuma saglabāšanu.

Lielākoties iedzīvotāji adreses maiņu uztverot saprotoši. Tomēr atsevišķos gadījumos īpašnieki vēlas saglabāt mājas nosaukumu daiļskanīguma vai vēsturisko saišu dēļ, "Delfi" noskaidroja dienestā.