Joprojām nav pietiekamu sejas masku rezervju krīzes situācijai, vēsta 'Nekā personīga'
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Lai gan Aizsardzības ministrija ir izveidojusi divu mēnešu krājumus ar individuālās aizsardzības līdzekļiem, jo kopā diviem mēnešiem vajadzīgi 13 miljoni ķirurģisko masku, tad Militāro iepirkumu centrā, kam uzdota pandēmijas rezervju pirkšana un glabāšana, ir mazāk nekā puse no vajadzīgā, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No trim respiratoru tipiem divi pietiks arī ilgākam laikam, bet viena nav vispār. Nav arī nesterilo cimdu, kaut gan aprēķināts, ka vajadzīgi 16 miljoni.

"Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur sarakstu, kādiem krājumiem mums ir jābūt, un Aizsardzības ministrija ir izveidojusi divu mēnešu krājumus, ir iepirkti šie individuālās aizsardzības līdzekļi. Mums ir krājumi diviem mēnešiem, ja tā varētu teikt, dienai, ja pēkšņi pasaulē atkal notiek kādas pārmaiņas," apstiprināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš vada Starpinstitūciju koordinācijas grupu, kurai uzticēta reaģēšana uz Covid-19 pandēmijas gaitu.

Tomēr Valsts kontrolei joprojām ir neskaidrība par to, vai tiešām šie apjomi ir pareizi noteikti.

"Mēs kā Valsts kontrole šādu pārliecību neieguvām, tāpēc mums šķiet, ka šis jautājums būtu jānoskaidro. Vai mēs esam apzinājuši visas vajadzības, vai mūsu iestādes būs gatavas, un galu galā, kam mēs īsti gatavojamies. Jo marta sākumā situācija tika prognozēta ļoti bēdīga, bija tas scenārijs, ka varētu vienlaikus saslimt 5000 cilvēku, daudziem būtu smaga slimības gaita," stāstīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.

Līdz septembra vidum iepirkumos valdīja ārkārtas stāvoklis. Veselības, Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas līgumus par masku piegādēm slēdza bez konkursiem. Globāla deficīta apstākļos maskas pirka no jebkura uzņēmuma, kas tās spēja piegādāt. Biznesā iesaistījās visi, taču Valsts kontroles revīzijā atklājās, ka veselības resorā piegādātājus vienpersoniski izvēlējās Nacionālā veselības dienesta direktors, bet Aizsardzības ministrijā netika galā ar daudzajiem masku piegādātāju pieteikumiem.

"Šie iepirkumi tika veikti steigā un nebija laika nodarboties ar dokumentēšanu un tamlīdzīgiem jautājumiem, ko mēs arī kā Valsts kontrole saprotam, bet tai pašā laikā, protams, tas rada virkni risku, jo šie procesi nebija caurskatāmi, nebija līdz galam izsekojami un mēs kā revidenti no savas puses nevaram apliecināt, ka šajos procesos nebūtu bijuši nekādi riski, tajā skaitā arī korupcijas riski," sacīja Grīnhofa.

Liela daļa pavasarī slēgto līgumu problēmu bija saistīta ar kvalitātes sertifikātiem. Pārliecināties par masku atbilstību standartiem ātri nevarēja, jo rinda uz atzinumu no sertificētām laboratorijām ārzemēs bija divus mēnešus gara. Latvijā atzinumu par produktu drošību deva tiesu ekspertīzes centrs. Tagad visas piegādātās maskas pārbaudītas sertificētās laboratorijās un brāķi nav atrasti.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons raidījumam apstiprināja, ka tagad ir saņemti visi laboratoriju atzinumi par visām tām kravām, kas ir piegādāts un laboratoriski apstiprināts, ka visa piegādātā prece atbilst attiecīgi tehniskajām specifikācijām un tai prasītajai kvalitātei.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Aizsardzības ministrija TV3 Valsts kanceleja Valsts kontrole Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form