Neskatoties uz iespējamajiem ierobežojumiem saņemt pielaidi valsts noslēpumiem, Saeimas Juridiskā komisija otrdien atbalstīja Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam.
Par viņu balsoja deviņi, bet pret bija trīs komisijas deputāti. Pēc sēdes trīs opozīcijas deputāti žurnālistiem atklāja, ka slēgtajā balsojumā balsojuši "pret". "Pret" balsoja Aigars Štokenbergs, Solvita Āboltiņa (JL), Jānis Reirs (JL).

Par Bičkoviču šodien balsoja arī opozīcijas deputāti. Koalīcijas partijām komisijā bija sešas balsis, tikpat balsis bija arī opozīcijai.

Saeimai par Bičkoviča iecelšanu amatā vajadzēs lemt nākamnedēļ. Bičkovičs pēc komisijas balsojuma žurnālistiem pauda cerību, ka balsojums būs pozitīvs, arī visai Saeimai lemjot par viņa iecelšanu amatā.

Bičkovičs deputātus otrdien iepazīstināja ar savu redzējumu par AT darbu gadījumā, ja tiks ievēlēts AT priekšsēdētāja amatā. Bičkovičs norādīja, ka uz AT tiesnesi attiecas tās pašas prasības, kuras attiecas uz citiem tiesnešiem, un pat vēl lielākas. "Es savā biogrāfijā nekādus aptumšojošus pleķus neesmu radījis, un man tādu nav," deputātiem sacīja Bičkovičs.

Viņš arī norādīja, ka nemaz nevarētu strādāt par tiesnesi, ja medijos izskanējusī informācija par čekas maisiem vai it kā nelikumīgi iegūtu pilsonību būtu patiesa.

Bičkovičs atzina, ka viņam ir nedaudz žēl, ka citi iespējamie pretendenti nav piekrituši kandidēt uz AT priekšsēdētāja amatu un izpalika sāncensība. "Tā nu palika, ka faktiski kaujas laukā paliku viens pats," teica Bičkovičs.

Viņš arī sacīja, ka kandidēšana amatam ir arī pierādījums sev pašam, "vai es to varu".

Augstā amata kandidāts arī sacīja, ka viņa prasmes, pieredze un zināšanas ir atbilstošas, lai kļūtu par AT priekšsēdētāju un tiesu sistēma "ietu uz augšu".

Bičkovičs neuzskata, ka patlaban AT vai tiesu sistēmā būtu krīzes situācija, kas prasītu revolūciju. "Visā pasaulē tiesu sistēmai ir jābūt stabilai, un nelielam konservatīvismam ir jābūt. Es centīšos realizēt pēctecību, strādāt ar kolektīvu un pildīt ilgtermiņa darbības stratēģiju. AT prioritāte numur viens ir profesionāla un taisnīga tiesas spriešana," uzsvēra Bičkovičs.

Komisijas sēdē Bičkoviču otrdien iztaujāja tikai opozīcijas deputāti, kuri vēlējās noskaidrot, kā kandidāts iecerējis celt tiesu sistēmas prestižu sabiedrības acīs un pēc kādiem kritērijiem nosauks ģenerālprokurora amata kandidātu.

Bičkovičs uzsvēra, ka tiesu darbs būs saprotams tad, kad būs saprotami un argumentēti nolēmumi. "Tā ir labākā reklāma un nekāds PR nav vajadzīgs," teica AT priekšsēdētāja amata kandidāts. "Ja tiesas darbs būs saprotams, tad tam līdzi nāks arī prestižs," sacīja Bičkovičs.

Uz komisijas sēdi bija aicināts Bičkovičs un arī pašreizējais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns.

Guļāns komisijas deputātus informēja, ka viņa pilnvaru termiņš beidzas šā gada 13.jūnijā. Saskaņā ar likumu AT priekšsēdētāja termiņš ir septiņi gadi.

Saskaņā ar likumu šonedēļ beidzas 15 dienu termiņš, kura laikā komisijai bija jāsagatavo lēmuma projekts par Bičkoviča kandidatūru.

Kā ziņots, AT tiesnešu plēnumā 9.maijā Bičkoviču izvirzīja AT priekšsēdētāja amatam.

Bičkovičam nepieciešams saņemt speciālo atļauju valsts noslēpumam.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) preses sekretāres pienākumu izpildītāja Iveta Maura iepriekš informēja, ka SAB par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu Bičkovičam lems atbilstoši likumam, balstoties uz pārbaudītiem faktiem un noskaidroto informāciju.

Bičkovičs nesaskata pamatu, lai SAB varētu izšķirties viņam nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!