Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pērnā gada augusta datiem Latvijā kopumā ir 1 516 097 balsstiesīgo iedzīvotāju. Ja spēkā stātos Satversmes grozījumi, kurus atbalsta, piemēram, Tautas partija, tad, ja notiktu referendums par Saeimas atlaišanu un tajā piedalītos tieši tikpat vēlētāju, cik pērn 2.augustā (piedalījās vairāk nekā 600 000) , tad Saeima referendumā netiktu atlaista, jo tam būtu nepieciešamas 758 048 atbalstošu vēlētāju balsis.
Savukārt, ja būtu spēkā Zatlera piedāvātā redakcija, tad Saeima ar tikpat lielu iedzīvotāju aktivitāti kā pērn 2.augusta referendumā būtu atlaista. Šādā gadījumā Saeimas atlaišanai būtu nepieciešamas 454 489 vēlētāju balsis - divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanu dalībniekiem. Savukārt pērn 2.augustā par Satversmes grozījumiem, kas ļautu tautai atlaist Saeimu, nobalsoja krietni vairāk - 608 847 vēlētāji.
Muižniece sacīja, ka darbs pie Satversmes grozījumu izstrādes turpinoties, tomēr jau patlaban dažādi grozījumi iestrādāti gandrīz visos Valsts prezidenta piedāvātajos likuma pantos. Lielākā daļa gan esot juridiskas precizitātes.
Tāpat Muižniece atteicās prognozēt, kad varētu pabeigt darbu pie Satversmes grozījumiem, jo "opozīcija esot ieinteresēta īpaši uz priekšu nevirzīties."
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka izskatīšanai Saeimā iesniegti Valsts prezidenta Valda Zatlera piedāvātie grozījumi Satversmes 48. pantam, paredzot, ka Valsts prezidentam ir tiesības atlaist Saeimu piecos gadījumos:
- Ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu, turklāt bez tautas nobalsošanas šie grozījumi nav apstiprināmi;
- Ja Saeima nespēj izteikt uzticību premjeram un Ministru kabinetam vairāk, nekā trīs reizes pēc kārtas, ar nosacījumu, ka Valsts prezidents nav atkārtoti aicinājis sastādīt valdību vienu un to pašu personu;
- Ja Saeima nepieņem valsts budžetu līdz attiecīgā saimnieciskā gada 1. martam;
- Ja ilgāk par vienu mēnesi Saeimas sesijas laikā kvoruma trūkuma dēļ nenotiek kārtējās parlamenta sēdes;
- Ja tas nepieciešams, lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā. Šajā gadījumā pirms lēmuma par Saeimas atlaišanu pieņemšanas Valsts prezidentam ir jākonsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu.
Saskaņā ar Zatlera piedāvāto grozījumu projektu, Valsts prezidents nevarēs atlaist Saeimu, ja līdz viņa pilnvaru termiņa beigām ir mazāk par trim mēnešiem.
Tāpat prezidents rosina grozīt Satversmes 14. pantu, nosakot, ka tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, ir ne mazāk, kā 1/10 daļai vēlētāju. Ja tautas nobalsošanā "par" nobalso vairākums no balsotājiem un to skaits ir vismaz 2/3 no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.
Ierosināt balsojumu par Saeimas atlaišanu nevar parlamenta pilnvaru termiņa pirmajā un pēdējā gadā, kā arī Valsts prezidenta pilnvaru termiņa pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī ne agrāk, kā sešus mēnešus pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atcelšanu. Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.
Savukārt Satversmes 49. pants paredzētu, ka, ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents.
Jaunām vēlēšanām jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas vai atsaukšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
