Juristi: 'Rīdzenes sarunās' saklausāmas smagu noziegumu pazīmes

Portāla "Delfi" uzrunātie eksperti gan stingri norāda - pēc televīzijas radījumā dzirdētajām sarunām tiesāt nedrīkst, bet notikušais nopietni jāvērtē atbildīgajām institūcijām - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un prokuratūrai. Jāatgādina, ka KNAB 20.maijā sāka kriminālprocesu par virkni iespējamo noziegumu.

Krimināltiesību eksperts, politiskās apvienības "Vienotība" deputāts Andrejs Judins sarunā ar portālu "Delfi" uzsvēra - ja sarunas tiešām notikušas,  runātajā saklausāmi smagi noziegumi par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citi nodarījumi. "Ja amatpersona pieņem lēmumu, kas ir labvēlīgs uzņēmumam, kurš pieder viņam pašam, tad tas ir smags noziegums," bilda Judins. Viņš aicināja atbildīgās institūcijas notikušo izmeklēt ļoti rūpīgi.

Tiesa, no publiskotajām sarunām gan skaidri izriet, ka Šlesers ir patiesā labuma guvējs uzņēmumā "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO), taču tajās netiek pausti fakti, ka viņš kā Rīgas domes vai Satiksmes ministrijas varasvīrs pieņēmis RTO labvēlīgus lēmumus. Aizdomas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu gan rodas, piemēram, pēc sarunas, kura notikusi laikā, kad veidota apvienība "Par Labu Latviju". LTV atstāstītajās sarunās Šlesers neslēpj, ka viens no apvienības veidošanas iemesliem ir saistīts ar bijušo politiķi Andri Šķēli, jo kopā strādājot politikā, vieglāk ies arī kopīgajā biznesā.

Kas, ja sarunas ir īstas, un interešu konfliktu izdosies pierādīt, tādā gadījumā draud Šleseram?

Krimināllikums par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Savukārt, ja šāds noziegums izdarīts mantkārīgā nolūkā, un tas izraisījis smagas sekas, sodīt var ar cietumsodu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Kāds cits augsta līmeņa tiesību speciālists, kurš svētdien LTV raidījumā dzirdēto vēlējās komentēt anonīmi, portālam "Delfi" teica - ja šādas sarunas tiešām notikušas, tad ir acīmredzami - pastrādātie noziegumi sodāmi bargi. "Delfi" avots sprieda, ka runa varētu būt par noziedzīgiem nodarījumi valsts institūciju dienestā, proti, gan par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, gan neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un citiem.

Tomēr arī viņš norādīja - lietā nepieciešama nopietna izmeklēšana, apsūdzību balstīt vien uz sarunām nedrīkstot.

Tomēr skeptisks par LTV atskaņoto sarunu ietekmi ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Andrejs Vilks, kurš sarunā ar portālu "Delfi" norādīja: televīzijā dzirdētās sarunas pēc satura nemaz nevar vērtēt, jo, iespējams, tās ir tikai fragmenti no kāda plašāka teksta. Vilks pieļāva, ka raidījumā atskaņotās, ierunātās sarunas, kuras nav oriģināls, varētu būt izrautas no konteksta. Kriminologs uzskata, ka tāpēc nevar runāt par iespējamu noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību.

Vilks pauda, ka raidījuma varoņi, kuru sarunas it kā atreferētas, varētu pat vērsties tiesā par goda un cieņas aizskārumu, jo nav pārliecības, ka  sarunas tiešām ir bijušas. Viņš arī pauda bažas par to nopludināšanu. Vilks uzskata, ka atbildīgajām institūcijām jāpārbauda, kā varējusi noplūst operatīva informācija - noklausītas sarunas.

Jāatgādina, ka LTV atskaņotajās sarunās, kas ierunātas lomās, tika vēstīts, kā, iespējams, Šlesers ar RTO vadītāju Ralfu Kļaviņu apspriež dividenžu apmērus, kurus varētu iegūt no šīs Rīgas ostā strādājošās stividorkompānijas. Šlesers arī atklāj, ka tad, kad viņš vairs nebūs Rīgas brīvostas vadībā (pēc ievēlēšanas Saeimā 2010.gada rudenī viņš zaudēja Rīgas domnieka mandātu un arī vietu brīvostas valdē), viņš pēc diviem gadiem vēlas kļūt arī formāli par RTO līdzīpašnieku.

Sarunās apspriests, kā Šveicē reģistrētam uzņēmumam piederošās RTO daļas varētu nonākt Šlesera īpašumā.

Savukārt sarunā ar Šlesera ģimenei piederošā uzņēmuma "Avadel" vadītāju Ivaru Gulbi politiķis runā par iespēju caur "Avadel" kļūt par RTO daļu īpašnieku, kam par pamatu varētu kalpot starp "Avadel" un uzņēmēju Viestura Koziolu noslēgts aizdevuma līgums, kurš esot viegli grozāms un summas pielāgojamas pēc vajadzības.

Aprakstītajai situācijai ir viegli saskatāmas līdzības ar apsūdzību, kas izvirzīta Ventspils mēram Aivaram Lembergam - arī tajā gadījumā ir runa par īpašuma tiesībām, kuras, iespējams, tiek slēptas, jo atklāta dalība konkrētos uzņēmumos nozīmētu amatpersonas nonākšanu konfliktā ar virkni likumiem.

Šobrīd Rīgas apgabaltiesa vētī krimināllietu, kurā par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un piedalīšanos neatļautos mantiskos darījumos, uz apsūdzēto sola sēž Lembergs. Savukārt viņa dēls Anrijs apsūdzēts par to, ka atbalstījis tēva noziedzīgās darbības, kuras mērs izdarījis, būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, veicinot un piedaloties mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegti, izdarot to mantkārīgā nolūkā un personīgās ieinteresētības dēļ - tā Lembergu nodarījumi formulēti prokuratūras apsūdzībā.

Apsūdzība arī uzskata, ka Lembergam slēpti pieder daudzi uzņēmumi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Pavasarī Lembergs Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzis papildus paskaidrojumus valsts amatpersonas deklarācijai par 2010.gadu, tajos norādot Latvijas un ārzonu uzņēmumus, norādot - saskaņā ar apsūdzību, viņam šāds papildus paskaidrojums bijis jāiesniedz, taču viņš pats tam nepiekrīt. Prokurors Juris Juriss vēlāk tiesā pauda, ka šāda paskaidrojuma iesniegšana ir vērtējama kā apsūdzētā faktiskā vainas atzīšana vismaz daļā no viņam inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Jāatgādina, ja jau pirms publiskajā telpā parādījās "Rīdzenes sarunu" ieskaņojumi, tā dēvētajā "oligarhu lietas" kriminālprocesā pret vairākām valsts amatpersonām un amatpersonām, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, aizdomas tika formulētas par šādiem likumpārkāpumiem: Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Sīkāku informāciju par kriminālprocesa virzību KNAB nesniedza, iepriekš apliecinot, ka kriminālprocess ierosināts par 11 personu iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem, sešas no šīm personām ir valsts amatpersonas.

KNAB iepriekš paziņojumā presei par ierosināto kriminālprocesu ziņoja, ka pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt: amatpersonas, iespējams, ir aktīvi piedalījušās vairāku uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī saņēmušas dividendes no viņiem slēpti piederošām kapitāldaļām vairākās komercsabiedrībās - SIA "Rīgas tirdzniecības osta", SIA "Zaķusalas Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Eurolines", SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", SIA "Abi krasti" un citos uzņēmumos. Daļa šo uzņēmumu figurē arī svētdien atreferētajās sarunās LTV.

Maijā KNAB ziņoja, ka "šobrīd (maijā, kad Šlesers vēl bija Saeimas deputāts) par Saeimas deputātu kļuvusī valsts amatpersona kopš 2004.gada, ieņemot dažādus amatus valsts pārvaldē, iespējams, ir pieņēmusi lēmumus, kā arī piedalījusies un ietekmējusi dažādu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz viņai faktiski piederošo SIA "Rīgas tirdzniecības osta"."

Nu toreizējais KNAB paziņojums presei apliecina arī svētdien LTV sarunās dzirdēto, proti,  ka "Saeimas deputāts kopš 2010.gada februāra, iesaistot dažādas uzticības personas, aktīvi plānoja un organizēja finanšu shēmas, kā rezultātā uzņēmums "ZeinHolding AG", kam, savukārt pastarpināti pieder 36% SIA "Rīgas tirdzniecības osta" kapitāldaļas, nonāktu Saeimas deputāta faktiskā un juridiskā īpašumā".

KNAB maijā veica arī vērienīgas kratīšanas gan RTO, gan nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic". Kratīšana notika arī Lemberga kabinetā domē un īpašumā Puzē, kā arī uzņēmējam un bijušajam politiķim Andrim Šķēlem daļēji piederošajā SIA "UVK". Tāpat kratīšana veikta laikraksta "Neatkarīgā" izdevēja "Mediju nams" birojā un laikraksta "Diena" valdes priekšsēdētāja Viestura Koziola kabinetā. Savukārt kratīt Šlesera mājvietu KNAB neļāva Saeimas balsojums.