Juristi: steidzamai kratīšanai jābūt ļoti nopietniem iemesliem

Naglas mājā policija kratīšanu veica otrdien vakarā, gandrīz vienlaicīgi ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) nelikumīgu datu ielādēšanā aizdomās turētā Neo jeb Ilmārs Poikāna aizturēšanu.

Abstrahējoties no konkrētās lietas un daloties amatā uzkrātajā pieredzē, eksperti portālam "Delfi" norādīja, ka kratīšanai steidzamības kārtībā ir jābūt ļoti ārkārtējiem apstākļiem.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne asociētā profesore, advokāte Kristīne Strada-Rozenberga sarunā ar portālu "Delfi" sacīja, ka kratīšanu policija var veikt pie jebkura cilvēka, arī pie tāda, kurš ir liecinieka statusā, un tā nav neparasta situācija. Norādot, ka nepārzina konkrētās lietas apstākļus, profesore dalījās pārdomās un pieredzē, sakot, ka kratīšanā policija var meklēt, piemēram, nelikumīgā ceļā iegūtus priekšmetus. Arī gadījumā, ja cilvēkam informāciju, kas ir zagta, iedevis kāds cits vai viņš to ir atradis ieliktu pastkastē, tas vienalga ir nelikumīgi iegūts priekšmets.

Pirms ķerties pie tik radikāliem soļiem kā kratīšana, policija var sākumā izmantot citus, daudz mīkstākus paņēmienus, kurus atļauj likums, piemēram, lūdzot cilvēkam pašam labprātīgi izsniegt informāciju, kura nepieciešama izmeklēšanai, portālam "Delfi" sacīja advokāts Saulvedis Vārpiņš. Gadījumā, ja cilvēks nesadarbojas un informāciju nesniedz labprātīgi, vajadzīgo iegūst kratīšanā. Advokāts apšauba to, ka šādā gadījumā cilvēks ir tikai liecinieks, jo ierasti šādās reizēs sākumā aicina labprātīgi ziņot.

Advokāts, uzsverot, ka nav redzējis konkrētās lietas dokumentus, sacīja – lēmumā par kratīšanu būtu jānorāda, ka meklēs un izņems tikai tādu informāciju, kura attiecas uz konkrēto lietu. Advokāts pieļāva varbūtību, ka policija žurnālistes mājā meklēja informāciju, kuru vēlāk varētu izmantot, lai mainītu viņas statusu lietā.

Arī Strada-Rozenberga neizslēdza iespēju, ka kratīšanā var tikt atrasta informācija, kas norāda uz cilvēka līdzdalību kādos procesos.

Runājot par situāciju, kad žurnālista rīcībā, iespējams, ir ziņas par iespējamu noziegumu, juristi bija vienisprātis, ka par tām uzreiz nav jāziņo. Strada-Rozenberga norādīja, ka cilvēks nevar zināt vai pastkastītē iemestās ziņas liecina par noziegumu vai nē. Piemēram, ja žurnālistam kāds atsūta vai iedot narkotikas, ieroci vai kādu citu vispār neatļautu lietu, tad par to ir jāinformē policija, bet citā gadījumā, ja tas ir dokuments – nē.

Tāpat ir jābūt pilnīgi skaidri zināmam, ka cilvēks bija informēts par nozieguma pastrādāšanu un to ir slēpis. Taču, kā norāda advokāti, tas attiecas uz smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem.

Tiesa, likumus paredz sodu par iepriekš neapsolītu slēpšanu un neziņošanu. Proti, nozieguma izdarītāja vai līdzdalībnieka, kā arī nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolīta slēpšana un neziņošana par noziegumu nav līdzdalība, un kriminālatbildība par to iestājas tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Tomēr, kā norāda advokāti, ir jābūt skaidram, ka cilvēks ir zinājis, ka noziegums bijis.

Likums saka, ka žurnālistam avotu var likt atklāt tikai tiesnesis un šajā gadījumā šī norma ir pārkāpta, uzskata advokāts Lauris Liepa. Viņš uzsver, ka nav skaidrs, kādi bīstamie apstākļi šajā lietā ir bijuši, kuri mudinājuši izmeklētājus doties veikt kratīšanu žurnālistes mājās. Liepa uzskata, ka ir pārkāpts samērīguma princips un šoreiz policija ir pāršāvusi pāri strīpai.

"Kopējais risks no šīs situācijas ir tāds – policija var darīt ko vien vēlas un ierasties pie jebkura žurnālista, pārkāpjot viņa preses brīvību, " sašutis bija advokāts, sakot, ka viņu kā mediju patērētāju tas uztrauc. "Jums drīzumā nebūs neviena avota, kurš būtu gatavs stāstīt par svarīgam lietām, " sacīja Liepa.

Advokāts ir pārliecināts, ka policija pārkāpusi savas pilnvaras, kā arī nav ievērojusi Preses likumu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. "Tas ir signāls medijiem, ka policija var pārkāpt preses brīvību," norādīja Liepa.

Lai arī šajā konkrētajā gadījumā prokurora parakstīto kratīšanas lēmumu ir akceptējis arī izmeklēšanas tiesnesis, tādā veidā atzīstot, ka ir bijis pamats tādas darbības veikt un darīt to steidzīgi, juristi bija vienisprātis, ka jebkurā gadījumā, veicot kratīšanu, ir jāievēro personas tiesības un darot to vēlā nakts stundā tās tiek pārkāptas.

Jau vēstīts, ka policija otrdien VID EDS datu noplūdes lietā aizturēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieku Poikānu. Policija paziņoja, ka Poikāns pilnībā atzinis vainu viņam inkriminētajos noziegumos – viņu tur aizdomās par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem un automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanas ierīcēm, ja tas izraisījis smagas sekas. Par pēdējo nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai ar naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām.

Informācija par iespējamo Neo aizturēšanu medijos parādījās trešdien, kad nāca klajā ziņas par kratīšanu Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnālistes Naglas mājās. Ekonomikas policija žurnālistes mājās kratīšanu veikusi, uzskatot, ka viņai ir informācija par Neo. Policija izņēmusi žurnālistes privāto datoru un citus datu nesējus.

Par vērienīgu datu noplūdi no VID EDS kļuva zināms februārī - noplūda aptuveni 7,5 miljoni dokumentu ar valsts iestāžu un uzņēmēju finanšu datiem. Virtuālā persona Neo, kas sevi dēvēja par Ceturtās atmodas tautas armijas (4ATA) pārstāvi, ik pa dažām dienām publiskoja šajā datu sistēmā iegūtus algu sarakstus. Par notikušo pirmie ziņoja LTV raidījums "De facto".

Neo skaidroja, ka sistēmu nav "uzlauzis", bet gan izmantojis tajā esošo "drošības caurumu". VID saistībā ar notikušo noplūdi disciplināri sodīja vairākus Informātikas pārvaldes darbiniekus, bet Finanšu ministrija paziņoja, ka sistēma ir uzlabota un iegūt datus no tās vairs nav iespējams.