Frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" vadītājs Jānis Jurkāns asi kritizējis pirms vairākām nedēļām Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas izteikto viedokli par Krievijas draudiem Baltijai.
Pēc Jurkāna domām, šādi paziņojumi un valsts attieksme šajā jautājumā apliecina, ka Latvijai trūkst gan pārliecinošas iekšpolitikas, gan ārpolitikas doktrīnas.

Jurkāns pirmdien laikrakstā "Diena" publicētā rakstā atzinis, ka valstij nepietiek "simbolu līmenī" atrādīt sabiedrībai vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO, bet ir nepieciešami veikt konkrētas darbības.

"Tas nav nekāds mītisks, tas ir reāls ceļš, kurš reāli, pašu spēkiem un tautai saprotamā līmenī jābūvē. Mīti ir mūsu Valsts prezidentes stiprā puse," raksta Jurkāns, netieši norādīdams uz prezidentes teikto raidsabiedrībai BBC, kur Vīķe - Freiberga pieļāva, ka Krievija atkal varētu lietot militāru spēku pret Baltijas valstīm.

"Ir jau labi, ja Valsts prezidente uzņemas gluži vai Mātes Terēzas lomu un tiecas brīdināt, pasargāt pasauli no Krievijas ļaunuma un agresijas. Taču - to var izdarīt jebkura starptautiski autoritatīva persona, jebkurš komentētājs. Latvijas politiskā telpa tomēr atšķiras no trimdas latviešu saiešanu telpām, kurās aprobēti un meistarīgi pasniegti stereotipi rada visiem patīkamas sajūtas," raksta Jurkāns.

Jurkāns pieņem, ka prezidente līdzīgi daudzām Krievijas amatpersonām, kad tie runā par Latviju, arī gribējusi retoriski paspīdēt. "Retorika jau ir tāds politikas sviests. Tomēr - sviests ir izdevīgs tiem, kuri domājuši par arī par maizi (reālpolitiku)," uzskata frakcijas vadītājs.

Pēc Jurkāna domām, nez vai ir izdevīgi izmantot reāli nenovērtētus "Krievijas draudus" arī kā aģitācijas pasākumu par labu ES.

"Tas mudina plikam pa galvu mesties uz ES, jo aizmugurē - lielais lācis. No otras puses, tas izskatīsies - ieskriet plikam Eiropā," uzskata Jurkāns.

Pēc Jurkāna domām, viņa vadītā kreiso spēku frakcija attiecību veidošanā ar Krieviju šobrīd iespēj vairāk nekā ārpolitikas institūcijas valstī. "Tas nav labi, jo tas liecina, ka attiecības ar Krieviju te nav valstiski centrētas".

BBC plaši izskanējušo interviju ar Vīķi - Freibergu publicēja 1.maijā. Tas izraisīja daudzu Krievijas amatpersonu kritiku, savukārt ārvalstu eksperti šādus paziņojumus novērtēja kā nopietnākos kādas Eiropas valsts līdera izteikumus par jauno Krievijas aizsardzības politiku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!