Kabanovam par deputāta zvēresta pārkāpšanu bargākais sods Kārtības rullī - rakstveida brīdinājums  (64)

Tas ir smagākais no Saeimas Kārtības rullī paredzētajiem soda mēriem par šādu pārkāpumu. Par to nobalsoja četri no klātesošajiem komisijas locekļiem, taču komisijas vadītājs Kabanova frakcijas biedrs Vitālijs Orlovs balsojumā nepiedalījās.

Kabanovs, kurš bija ieradies uz komisijas sēdi, savu iepriekš sagatavoto paskaidrojumu nolasīja no datora ekrāna un citus komentārus vairs nesniedza. Viņš uzsvēra, ka vienīgi vēlētāji var vērtēt, vai Kabanovs ir pieļāvis pārkāpumu, un "deputāti nevar būt tie, kas tiesā par faktu, kas mediju dēļ ir vispārzināms".

Deputāts pauda pārliecību, ka viņam bijušas morālas tiesības izteikt savu nostāju parakstu vākšanas jautājumā un viņš ar šo rīcību neesot pievīlis savus vēlētājus, tāpat kā Nacionālā apvienība, vēršoties pret viņu saistībā ar dalību parakstu vākšanā, cenšas izpatikt saviem vēlētājiem.

Viņš arī atsaucās uz Satversmes 28.pantu, kurā teikts, ka Saeimas locekli ne par balsošanu, ne amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā un tas ir iespējams vienīgi, ja Saeimas loceklis apzināti izpaudis godu aizskarošas nepatiesas ziņas vai godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.

Kabanovs arī norādīja, ka gaidāmais referendums garantēs iespēju pierādīt, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā, jo viedokli par to varēs izteikt visi balsstiesīgie iedzīvotāji.

Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars sacīja, ka Kabanovs savā komentārā nav atbildējis pēc būtības, taču līdz ar dalību parakstu vākšanā Kabanovam pienākas smagākais no iespējamiem disciplinārsodiem. Tomēr, pēc Dzintara vārdiem, Kabanovs būtu "pelnījis žagarus". Savukārt Janīna Kursīte-Pakule ("Vienotība") Kabanova rīcību nosauca par valsts pamatu apzinātu graušanu.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš komisijas sēdē pastāstīja, ka deputāta dotais zvērests, stājoties amatā, ir publisks, brīvprātīgs un apzināts solis un zvērests ilgst, kamēr deputāts pilda savus pienākumus.

Kusiņš arī uzsvēra, ka grūti iedomāties, kā, nepārkāpjot doto zvērestu vai svinīgo solījumu, kāds deputāts varētu atbalstoši nobalsot par likumprojektu, kas paredz piemērot krievu valodai otras valsts valodas statusu. "Tas būtu nepārprotams deputāta zvēresta vai svinīgā solījuma pārkāpums," viņš atzina.

Ar iesniegumu vērtēt Kabanova pieļauto pārkāpumu komisijā vērsās Nacionālā apvienība (NA). Tās pārstāvis Raivis Dzintars aģentūrai BNS iepriekš sacīja, ka Kabanovs ir pārkāpis deputāta zvērestu, kurā teikts, ka tautas kalps apņemas "būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu".

Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim deputātam par šādu pārkāpumu iespējami trīs soda veidi ‒ izteikt mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā, izteikt rakstveida brīdinājumu vai arī izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

"Ir notikusi vēršanās pret valsts simboliem, un tam ir jāpievērš adekvāta uzmanība. Avīzē ir konkrēts citāts, atsauce uz deputāta Kabanova teikto," iepriekš klāstīja Dzintars.

Iepriekš Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš aģentūrai BNS pastāstīja, ka deputātu Ētikas kodeksā ir teikts, ka tautas kalps godprātīgi ievēro solījumā pausto.

"Zvērestā deputāts apņemas ievērot Satversmi un likumus, un par to ir atbildība kā jebkuram šīs valsts iedzīvotājam. Paralēli tam, ja persona ir Saeimas deputāts, Ētikas kodeksā ir sacīts, ka deputāts godprātīgi ievēro solījumā pausto apņemšanos. Ja ir šāda lieta, tad mandātu komisija ir tā, kas izskata šādu situāciju. Zvērests ir ceremoniāla lieta, bet soda jau par konkrētu darbību, nevis zvēresta pārkāpumu," paskaidroja Kusiņš.

Savukārt parakstu vākšanas organizētāja "Dzimtā valoda" publiskā paziņojumā norādījusi, ka NA ir sākusi ļoti bīstamus precedentus Latvijas demokrātijā, vēršoties pret Latvijas pilsoņu Satversmē noteiktajām tiesībām piedalīties parakstu vākšanā par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Tā uzsver, ka nacionālisti izmanto savu pārstāvību Saeimā, lai visādā veidā vērstos pret Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotajiem un saviem parlamenta kolēģiem, kas ir parakstījušies vai vēl plāno parakstīties par referenduma rīkošanu krievu valodas jautājumā.

Jau ziņots, ka novembrī varēja parakstīties Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā. Ir savākti vairāk nekā 183 tūkstoši parakstu, taču CVK vēl pārbauda saņemtos parakstus.

Likumprojektu iesniegs Saeimā, jo to atbalstīs vismaz viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji. Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums.